Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Tradicionālas mamma plus tētis plus bērni ģimenes vecāki tā īsti nespēj iedomāties, ar ko jāsaskaras neredzamajām ģimenēm, kuras nav ieliekamas ierastās normalitātes rāmjos. Vecāki, kam būtu jāvelta rūpes un mīlestība bērna audzināšanai, tā vietā laiku un nervus tērē, tiesājoties par pašsaprotamām ikdienas lietām un bieži vien piedzīvojot pazemojošas situācijas. Ir pieņemts Partnerattiecību likums, taču tas neko nepasaka par bērniem. Vairākas ģimenes ir arī tiesājušās, tomēr valsts šos bērnus joprojām īsti neaizsargā.
Jebkurš vīrietis, bet – ne mamma
Kas notiek ar bērnu, kurš aug viendzimuma ģimenē? Patiesībā viņš dzīvo uz plāna ledus. Viena no mammām parasti ir bioloģiskā mamma vai bērnu ir adoptējusi, un tik tālu viss kārtībā. Bet kā ar otru mammu, kura, ja vien nav gājusi cauri tiesām, juridiski šim bērnam neskaitās nekas? Kādas viņai tiesības šo bērnu vest uz bērnudārzu vai skolu, pie ārsta, aptiekā saņemt viņam izrakstītās zāles, pieteikt sporta pulciņā? Vai viņu ielaidīs pie bērna slimnīcā? Vai viņa drīkstēs ņemt slimības lapu, kad bērns slimos? Vai varēs saņemt nodokļu atvieglojumus par apgādājamo? Un kas notiks, ja mammas, tāpat kā citi vecāki mēdz darīt, sastrīdēsies un izšķirsies? Pretēja dzimuma partneru ģimenē otram vecākam ir saskarsmes tiesības, bet te bērns var uz neatgriešanos zaudēt tuvu cilvēku, kas viņu ir audzinājis. Un ja bioloģiskā mamma, nedod Dievs, nomirst? Un pat tad, ja izcīnīts tiesas spriedums, kurā arī otra mamma atzīta par vecāku, šā vecāka tiesības ir neskaidras, un Civillikuma izpratnē viņa joprojām savam bērnam ir svešs cilvēks.
Ir ģimenes, kur tiesa atzinusi, ka divām mammām un viņu bērnam vai bērniem ir ģimenes attiecības Satversmes 110. panta izpratnē. Bet – bērnu dzimšanas reģistros otru mammu neieraksta. Civillikums ļoti skaidri paredz, kas juridiski ir bērna vecāki, un tas joprojām paredz vienu māti un vienu tēvu – tā skaidro juriste un cilvēktiesību aktīviste Evita Goša. Evita to pārzina izcili, jo pati šādā ģimenē audzina divus bērnus, kuru bioloģiskā mamma ir viņas partnere Līga, Evita ir gan tiesā aizstāvējusi savas tiesības, gan kā juriste palīdzējusi citiem viendzimuma pāriem.
Tiesā var panākt, ka valsts mīļi atļauj lietot vārdu vecāks, taču tas paliek ģimenes attiecībām, bet par oficiālu vecāku tāda mamma kļūt joprojām nespēj.
«Vistraģikomiskākais, ka par bērna juridisko vecāku (tēvu) ar viņa paša un bērna mātes piekrišanu var kļūt jebkurš vīrietis, un viņam nav jāizpilda nekādi kritēriji, bet vienkārši jābūt vīrietim. Taču sieviete, kura bērnu audzina, par viņu rūpējas un ir viņa faktiskā, lai gan ne bioloģiskā māte, juridiski par vecāku kļūt nevar,» situācijas absurdu raksturo Evita.
Spriedums kā drošības spilvens
Jana Jarinovska un Lilita Poriete audzina trīsgadīgo Amēliju un savā ziņā ir īsta paraugģimene, jo tiesā panākušas, pirmkārt, ka Jana un Lilita ar tiesas spriedumu atzītas par ģimeni, un, otrkārt, Jana, kura nav bioloģiskā mamma, ar spriedumu atzīta par Amēlijas vecāku. Spriedums tika pieņemts 2022. gada jūnijā, un tas bija garš un nebūt ne viegls ceļš. Jana un Lilita jau no Amēlijas pirmajām dienām visu darīja ļoti pārdomāti un vienlaikus apzinājās, ka dzīvo kā uz pulvera mucas.
Jana ir priecīga par šo uzvaru, lai gan praksē iegūtās tiesības vēl nav pārbaudījusi. Viņa ir pārliecināta, ka tiesas spriedums daudz ko atrisina: «Pirmkārt, ja ar Lilitu kaut kas notiek, man ir priekšroka bērna aizbildnībā. Ja ir viendzimuma ģimene bez šāda sprieduma, tad ir pilna problēmu buķete, sākot ar dokumentu aizpildīšanu, kad jāiestājas dārziņā, jāiestājas skolā, jāved pie ārsta – tur visur vajadzīga notariāli apstiprināta pilnvara. Pēc būtības tu šim bērnam neskaities nekas. Tev ar viņu nav nekādu juridisku attiecību.
Jā, ikdienā ir situācijas, kuras atrisina notariāli apstiprināta pilnvara, taču tā maksā un tās nokārtošana prasa laiku.
Un arī viendzimuma pāri, kuriem ir bērni, šķiras. Šķiršanās ne vienmēr ir gludas, un tajā brīdī bioloģiskā māte var vienpersonīgi otram vecākam pateikt: tu ar šo bērnu vairs nekad netiksies. Zinu ģimeni, kur tā notika, – bioloģiskā māte kopā ar partneri audzināja bērnu līdz piecu gadu vecumam, bet tad izšķīrās. Pašlaik otra mamma tiesājas un mēģina pierādīt, ka arī viņa ir ģimene. Tomēr pēc Latvijas likumiem viņa šim bērnam nekas neskaitās, tāpēc savu bērnu nav satikusi jau divus gadus.»
Un kā jūtas bērns, kuram piecus gadus ir bijusi otra mamma un nu vairs nav?
Viens no risinājumiem ir pilnvaras. «Tās var noslēgt kādām darbībām, taču, ja ar bioloģisko māti kaut kas notiek, tad nebioloģiskajai mātei uz bērnu nav tiesību. Tiesības ir tuvākajiem radiniekiem, turklāt viendzimuma ģimenēs nereti ar radiniekiem attiecības nav vienkāršas. Tad var notikt tā, ka vecvecāki paņem bērnu un otram vecākam, kurš bērnu audzinājis, pasaka: paldies, tu vari vairāk te nerādīties!» turpina Jana. Tāpat ar mantojumu – otra mamma nevar to bērnam novēlēt kā ģimenes loceklim, līdz ar to ir daudz neizdevīgāki nodokļu noteikumi, turklāt var pieteikties citi neatraidāmie mantinieki.
Varbūt visām viendzimuma ģimenēm, kurās aug bērni, vajadzētu iet tiesāšanās ceļu? Tas nav viegli. «Pirmkārt, dārgi – nodevas, juristu pakalpojumi. Tas prasa daudz laika. Pati tiesas sēde bija apkaunojoša un nepatīkama pieredze. Lilitai bija jāpārliecina tiesnese, ka bērnam nav bioloģiskā tēva, – pēc būtības jāstāsta, kā viņa tikusi pie bērna un vai tiešām ir pārliecināta, ka bērna tēvs kaut kur nestaigā, jo tēva atrašana būtu bērna labākajās interesēs! Tur esmu es, un Lilita skaidro, ka mēs esam kopā, bet tiesnese koncentrējas uz tēvu! Un tas nekas, ka dzimšanas apliecībā nav ieraksta par tēvu. Pēc tam pagāja kādi četri mēneši, kamēr tikām pie tiesas sprieduma. Tagad mums spriedums ir, bet to, kā tas tiks interpretēts dzīvē, mēs nezinām. Pagaidām nav bijusi situācija, kur tas būtu jāizmanto, bet man tas sagatavots telefonā, lai vajadzības gadījumā varu uzrādīt. Heteroseksuāla pāra vecākiem bērns ir ierakstīts pasē un viss skaidrs. Manā gadījumā jāizmanto tiesas spriedums. Un es nezinu, kā to ņems vērā.» Pēc sprieduma atzīts, ka Jana Amēlijai nav ne māte, ne tēvs, bet vecāks.
Latvijā ir daudz ģimeņu, kur sievietei izveidojušās citas attiecības un vīrietis adoptējis viņas bērnus no iepriekšējās laulības. Jana Amēliju adoptēt nevarētu, viendzimuma ģimenēs tādas iespējas nav.
Mani arī izsmēja
Janas ģimenei palaimējies ar apkārtējiem cilvēkiem: «Kopumā redzu, ka sabiedrība ir gatava arī šādām ģimenēm. Mēs dzīvojam Ogrē, meitiņa iet pašvaldības bērnudārzā, un audzinātājas zina, ka esam divas mammas. Mēs to arī uzreiz pateicām, lai nebūtu jautājumu par tēti. Paldies Dievam, ne reizi nav bijis nosodošas reakcijas, visi to pieņem kā faktu. Amēlijai jau dārziņā ir draudzenes. Mums ir brīnišķīgi kaimiņi, kas zina, ka esam pāris un Amēlija ir mūsu kopējais bērns. Vai pastāv iespēja, ka Amēliju skolā vai dārziņā izsmies? Bērni paši par sevi nav ļauni. Bet bērni ir ģimenes atspulgs, un izturēšanos un attieksmi iemācās. Kad es pati mācījos, mani skolā vilka uz zoba, jo mana mamma bija ar kustību traucējumiem un tēvs bija gados vecs. Es iemācījos tajā neklausīties, un man palīdzēja sarunas ar vecākiem. Es domāju, ka Amēlijai viss būs labi. Es kā vecāks varu savai meitai mācīt to, ka viņai jāstāv pāri šādai situācijai. Varbūt ir cilvēki, kuri domā, ka, izgāžot žulti varēs ietekmēt to, kā es dzīvoju savu dzīvi! Bet man ir mana dzīve, kur es daru visu, lai mans bērns justos apmierināts, mīlēts un sadzirdēts. Mēs ar Lilitu ļoti daudz laika veltām sarunām ar Amēliju – lai viņa saprastu savas izjūtas un kļūtu par spēcīgu un pašpietiekamu personību.»
Cik Latvijā ir viendzimuma ģimeņu, kurās aug bērns, nav zināms.
Daudzas no tām vispār spēlē paslēpes. Jana zina kādas divdesmit – pārsvarā tādas, kur bērnu audzina divas mammas, bet ir arī divi tēvi, un ir jauktās ģimenes, kur vienam bērnam ir divas mammas un divi tēvi. Visticamāk, sievietēm ir mazliet vieglāk. To pierāda kaut vai dusmīgās diskusijas par ziņu, ka kādā tirdzniecības centrā vīriešu tualetē tiks ierīkots bērnu pārtinamais galds, – it kā tētis nebūtu vecāks!
Tēva atvaļinājums mammai
Juriste Evita Goša ir kļuvusi par pirmo sievieti Latvijas vēsturē, kurai ar Satversmes tiesas lēmumu piešķirts tā saucamais tēva atvaļinājums. Lēmums bija 2020. gada novembrī, un sākumā šķita, ka tā ir liela uzvara, kas iekustinās visas pārējās nesakārtotās lietas, taču pagājuši četri gadi un nekas nav tālāk risināts.
Vai pašlaik tiesiskais regulējums Latvijā attiecībā uz viendzimuma pāriem un viņu veidotām ģimenēm ir pielīdzināms tam, kāds tas ir citām ģimenēm? «Likuma izpratnē viendzimuma ģimenēs par bērna juridisko vecāku var kļūt tikai bioloģiskais vecāks,» atzīst Evita Goša. Neskatoties uz to, ka arī otrs ir plānojis bērna ienākšanu ģimenē un kopā ar bioloģisko vecāku audzina bērnu. Tālāk sākas juridiskā spēle, lai arī otram vecākam panāktu kādu juridisko saikni ar bērnu. Vispirms cilvēki vēršas tiesā, lai tiktu atzīti par vienotu ģimeni kopā ar bērnu vai bērniem. Kas notiek, kad spriedums ir labvēlīgs?
Evitai atšķirībā no Janas par to nav ilūziju: «Arī man un vairākām citām ģimenēm ir tiesas spriedums par ģimenes attiecību atzīšanu kopā ar bērniem. Tomēr Civillikuma izpratnē es saviem bērniem neesmu juridisks vecāks. Bērnu dzimšanas reģistrā mani kā otru vecāku neieraksta.
Labi, ka ir spriedums un ir situācijas, kur to var izmantot. Zinu gadījumu, kad spriedums slimnīcā tika parādīts, mediķi bija saprotoši un viss bija kārtībā. Bet ir citādi, ja es varu parādīt bērna dzimšanas apliecību vai pasi, kurā ir minēts mans vārds, – pašlaik tas nav iespējams.
Tikpat labi var notikt tā, ka es aizeju, piemēram, pie bērna uz slimnīcu ar savu spriedumu, bet man pretī sēž homofobs vai birokrāts.
Tikko dzirdēju stāstu, kā nebioloģiskajai mātei lika šķēršļus piedalīties dzemdībās. Cilvēks ir atkarīgs no kāda cita – pretī var būt jauks un saprotošs cilvēks, bet tā var arī nebūt. Un es pat nerunāju par lietām, ko strikti regulē likums, piemēram, par nodokļiem. Es, piemēram, nevaru reģistrēt bērnus kā apgādājamos un iegūt nodokļu atlaides, jo likums to neparedz. Viena lieta par šiem jautājumiem pašlaik tiek izskatīta tiesā.» Heteroseksuālās ģimenēs mēs bieži izlemjam, kuram no vecākiem ir izdevīgāk lūgt nodokļus atvieglojumus. Piemēram, viens strādā, bet otrs nestrādā un audzina bērnu. Viendzimuma ģimenes gadījumā tādas iespējas nav.
Satversmes tiesu ignorē
Evitai izdevās tiesā izcīnīt ko Latvijai unikālu – tēva atvaļinājumu sievietei. Taču patiesībā viņa cīnījās par ko vairāk: «Tas jau nenotika atvaļinājuma vai paternitātes pabalsta dēļ, jo laikā, kad lieta noslēdzās, meitai jau bija pusotra gada. Mēs izvēlējāmies šo normu, lai caur to nonāktu līdz jautājuma būtībai, proti, ka šīs ģimenes Latvijā ir tiesiski, sociāli un ekonomiski neaizsargātas, un jānodrošina līdztiesība. Satversmes tiesā nevar vērsties par kaut ko lielu un abstraktu, piemēram, apstrīdēt septiņdesmit normu atbilstību Satversmei! Bet var pievērst uzmanību tam, ka kāds jautājumu loks nav sakārtots kopumā.»
Kas tika panākts ar šo spriedumu?
Pirmkārt, grozīta Darba likuma norma, paredzot tēva atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas arī personai, kas nav bērna tēvs, tātad arī otram vecākam viendzimuma pārī.
Otrkārt, tiesa konstatēja, ka līdz brīdim, kad spriedums ticis pieņemts, viendzimuma pāru veidotās ģimenēs nav aizsardzības viendzimuma ģimenēm ar bērniem, jo juridiski bērnam ir tikai viens vecāks. Tā noteica, ka vajadzīga izpēte un jāizveido visaptverošs regulējums, kā aizsargāt šādas ģimenes ar bērniem, un jānodrošina tām līdztiesība. Bet, izņemot šos Darba likuma grozījumus, pēc būtības nekas joprojām nav mainījies. Nekāda izpēte nav veikta, un partnerības regulējums vispār neattiecas uz ģimenēm ar bērniem.
Mammas uzvārdu par otru vārdu
Par partnerības regulējumu Evita ir skeptiska – ir izveidota iespēja diviem pieaugušajiem reģistrēt savas attiecības, bet tur nav nekā attiecībā uz bērniem. Likumā nav skaidri paredzēts, ka šim nejuridiskajam vecākam būtu kādas tiesības, un tas tiek izmantots, lai tās nepiešķirtu. Piemēram, Igaunijā tas ir atrisināts – tur ir laulību vienlīdzība, un, tāpat kā heteroseksuālā laulībā, laulātie bez sarežģītām procedūrām kļūst par bērna juridiskajiem vecākiem.
Evita un Līga savā ģimenes ikdienā dara tā – lai vienkāršāk, attiecībā uz bērniem visu paraksta Līga kā bioloģiskais un juridiskais vecāks. «Lai gan mēs dzīvojam visi kopā, bērni mani sauc par mammu un cilvēcīgi mēs esam ģimene. Vecākajam dēlam ir 12 gadu, mazajai meitai ir pieci, un viņi nekad nav slēpuši to, ka viņiem ir divas mammas. Mēs kontaktējamies arī ar citām ģimenēm, kur ir viena dzimuma vecāki, un mums ar dzīvesbiedri ir ļoti pieņemoši vecvecāki. Es dzīvoju labvēlīgā vidē, bet nezinu, vai nebūtu citādi, ja es dzīvotu kādā pavisam mazā ciematā.»
Lai meitai būtu arī otras mammas uzvārds, viņai kā vienu no vārdiem ielika savu uzvārdu – Eli Goša Kļaviņa. Ejot to reģistrēt, Evita bija jau gatava pamatot vārda Goša izvēli, bet iznāca citādi – dzimtsarakstu nodaļā sāka šaubīties, vai drīkst reģistrēt vārdu Eli, jo tas ir nelokāms. Tomēr īstais risinājums būtu atļauja dot bērnam abu mammu uzvārdu.
Patiesībā jau neko sevišķu šīm ģimenēm nevajag, tikai to pašu, kas jau dots katrai parastai ģimenei. Drošību un valsts rūpes. «Mums vajag pasargātas ģimenes, kuras jūtas pārliecinātas, ka valsts par tām parūpēsies. Tāpat kā šie cilvēki rūpējas par savu valsti – strādā un maksā nodokļus,» uzskata Amēlijas mamma Jana.
Kad divas mammas sķiras
Gita (vārds mainīts) ar savu partneri pašlaik šķiras, taču vairākus gadus kopā audzināja puisīti, kuru Gita ir adoptējusi. Gitas dēlam pašlaik ir 11 gadu.
• Ko nozīmē adoptēt kopīgu bērnu, esot viendzimuma attiecībās?
«Piesakoties adopcijai, es jau no paša sākuma neko neslēpu, un man visos dokumentos rakstīts, ka mēs esam divas mammas. Protams, juridiski tas neko nenozīmē, un no likuma viedokļa mana partnere šim bērnam nav nekas. Adopcijas process, vismaz tajā laikā, kad to kārtoju es, bija garš. Pagāja apmēram gads, kamēr man apstiprināja adopcijas tiesības, bet, kamēr stāvēju rindā uz adopciju, bija beidzies tiesību termiņš, un bija tās jākārto no jauna, ar jaunu konsultantu. Tā kā adoptētāja un māte skaitījos es, tad visu kārtoju es, bet manai draudzenei vienkārši pāris reižu bija jāaiziet pie psihologa uz pārrunām. Adopcijai šķēršļu nebija, lai gan bijām viendzimuma pāris. Bet es pieļauju, ka svarīgs ir cilvēciskais faktors, un, iespējams, pie cita konsultanta vai citā bāriņtiesā tas neizdotos. Pēdējā tiesas sēdē pirms lēmuma arī viedokļi bija dažādi. Taču man bija ļoti atsaucīgas konsultantes. Principā to izlemj daži cilvēki, kas strādā bāriņtiesā, un var būt visādi. Ja kādam liekas, ka bērnu nevar audzināt tādā ģimenē, tad viņš nobalso pret.
Mana dzīvesbiedre mūsu bērnam sarunvalodā bija mamma, bet no juridiskā viedokļa nebija nekas.
Uz bērnudārzu aizvest bērnu viņa varēja, jo es par to biju audzinātājas informējusi. Vienīgās pilnvaras rakstīju, lai varētu bērnu vest pie ārstiem vai zobārsta, taču tās bija pāris reizes dzīvē, jo iznāca tā, ka lielākoties visu darīju un par visu rūpējos es. Ja ar mani kaut kas notiktu un es nonāktu slimnīcā, nebūtu nekāda juridiska pamatojuma, lai mana partnere turpinātu audzināt bērnu.
Mana bijusī partnere piedalās bērna audzināšanā, taču mēs vairs īsti neesam kopā. Es arī īsti nevaru izbeigt šīs attiecības, jo nedrīkstu bērnam atņemt otru māti. Joprojām esam viņa mammas.
Pirms adopcijas man bija konsultācijas ar psihologu par to, ka svarīgi jau no paša sākuma stāstīt patiesību, lai nenotiek tā, ka vienā dienā sabrūk visi dzīves pamati. Mēs neko neesam slēpušas, un bērns ar to labi jūtas. Bet, protams, no vienaudžiem šad tad nākas uzklausīt piezīmes par to, ka viņam nav tēta vai ir divas mammas, vai seksuāla rakstura frāzes par to, ka divas mammas viena ar otru laizās. Es mācu, lai neņem to galvā, jo svarīgākais, lai viņš pats ir laimīgs. Mūsu bērns ir emocionāls un jūtīgs, un visgrūtākais ir līdzcilvēku neizpratne un neiecietība.»
Kas mums jāizrunā ar bērniem?
Konsultē klīniskais un veselības psihologs Artūrs Zaremba.
Parastā heteroseksuālā ģimenē bērns atnāk no skolas un stāsta: «Mammu, iedomājies, cik jocīgi, mums klasē vienam bērnam divas mammas!» Kā to izrunāt ar saviem bērniem? Kā iemācīt sapratni un pieņemšanu?
«Ja bērns tā stāsta, šis ir labs brīdis par to parunāt. Bez pārmetuma un nosodījuma, bērnu nekauninot par šādu jautājumu. Pastāstīt, ka ģimenes var būt dažādas, dažiem draugiem var būt divas mammas vai divi tēti, un tas ir normāli,» teic klīniskais un veselības psihologs Arturs Zaremba.
«Ģimenes, kurās ir divas mammas vai divi tēvi, nezin kādēļ tiek pārmērīgi seksualizētas. Tomēr parasta šādu pāru ikdiena ir tikpat garlaicīga un neinteresanta, un ikdienas rūpju pilna kā parastā heteroseksuālā ģimenē.
Ja bērns par to jautā, viņu nevajag apklusināt, bet vērts atklāti izrunāties arī par neērtiem jautājumiem. Ja bērns jautā, piemēram, par seksu, ir jārunā, saucot lietas īstajos vārdos. Kas tas ir, kāpēc pieaugušie to dara, kāpēc to nevajag izsmiet.»
Problēmas rodas, ja paši vecāki nejūtas ērti vai pat, skatoties ziņu raidījumus, sava bērna klātbūtnē atļaujas nosodošas piezīmes un izsmieklu, – jo bērni mācās no pieaugušajiem. Ģimenes ir ļoti dažādas. Latvijā visizplatītākais ģimenes veids ir viena vecāka ģimenes, pārsvarā mātes, kas vienas audzina bērnus. Ir ģimenes, kur bērni aug pie vecvecākiem, bet var būt arī divas mammas vai divi tēti. Galvenais ir cieņa un mīlestība.
Bērns, kuram iemācīta pieņemoša un veselīga izpratne, vieglāk sadraudzēsies un nekļūs par agresīvo pāridarītāju. Jaunieši kopumā aug daudz atvērtāki, un ar laiku naidīgi uzskati var nostāties starp bērnu un vecākiem. Turklāt pat viskonservatīvākajā ģimenē var piedzimt bērns, kuram ir citāda orientācija.
Un kā savam bērnam var palīdzēt viendzimuma ģimeņu vecāki?
«Jāiemāca izvērtēt to, kurā brīdī ir droši runāt par to, ka bērnam ir divas mammas. Jāizskaidro, ka būs daži bērni un vecāki, kuri to nesapratīs un nebūs atklāti, jauki un draudzīgi. Iespējams, viņš skolā var piedzīvot sociālo izolāciju vai emocionālu spiedienu. Palaikam jāaprunājas: kā klājas, vai viss kārtībā? Vai skolā tevi par kaut ko neizsmej? Pilnīgi iespējams, bērns pats lieliski tiks ar visu galā. Tomēr, ja ne, viņam nepieciešams atbalsts, un, iespējams, jārunā arī ar skolotājiem.
Un vēl – nevajag izlikties par normālu heteroseksuālu ģimeni.
Taču tas, ka bērnam ir divas mammas, nenozīmē, ka noteikti būs jādzird aizskarošas piezīmes. Ļoti iespējams, šim bērnam vide būs draudzīga un pieņemoša.»
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «Sievietes izaicinājumi» saturu atbild Žurnāls Santa.
