Kāpēc pieņemt mantojumu reizēm nav izdevīgi?

Tāpat kā līdz šim, pēc cilvēka nāves kādam no tuviniekiem pie notāra ir jāaiziet un jāpauž griba vismaz mantojuma lietu atvērt, ja ne to pieņemt. Tāpat nekas nav mainījies un ir svarīgi laikus uzrakstīt testamentu, sevišķi, ja ir vairāki bērni, tāpat joprojām ņem vērā arī Civillikumā noteiktās četras likumisko mantinieku šķiras. Taču mainījies ir tas, kā atrod pārējos potenciālos mantiniekus. Kā skaidro zvērināta notāre Eva Igaune-Sēle, kādreiz bija tā – potenciālais mantinieks atnāca pie notāra un tieši viņam vajadzēja sniegt informāciju par citiem mantiniekiem. Ja viņš pateica, ka par citiem neko nezina, notārs brīdināja par kriminālatbildību, bet notāram nebija pienākuma datu bāzēs meklēt informāciju, vai tā ir taisnība.

Savukārt tagad notārs pats meklē arī pārējos mantiniekus.

«Ja pie manis mantot atnāk tikai, piemēram, laulātais, ņemu vērā likumā noteikto, ka kopā ar laulāto var mantot radinieki līdz pat trešajai šķirai. Tāpēc, ja mantojumam piesakās tikai sieva, meklēju, vai aizgājējam ir arī bērni, mazbērni, brāļi, māsas, vecāki; ja brāļi, māsas miruši, tad viņu bērni, pusbrāļi, pusmāsas. Notārs meklē visu radu loku, kādu vien Fizisko personu reģistrā var atrast. Kad visi mantinieki ir apzināti, notārs tajā pašā reģistrā skatās viņu deklarēto dzīvesvietas adresi un sazinās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, vai šiem cilvēkiem nav papildu deklarētās dzīvesvietas, un vēl pārbauda, vai viņiem nav oficiālās e-adreses. Tāpēc mans ieteikums būtu visiem izveidot oficiālo e-adresi, jo tad ļoti ātri varēs saņemt informāciju. Līdz ar to var būt tā, ka notārs informāciju vienlaikus nosūta uz četriem dažādiem kanāliem – oficiālo e-adresi, ja tāda cilvēkam ir, uz deklarēto dzīvesvietu, uz papildu deklarēto dzīvesvietu un uz to adresi, ko norādījis tas, kurš uzsāka mantojuma lietu. Notārs izmanto visas iespējas, lai neveidotos situācija, kad kāds no potenciālajiem mantiniekiem par mantojumu nav informēts. Vēl piemērs – ja nomirst vecmāmiņa un viens no mazbērniem atver mantojuma lietu, notārs sameklēs visus mazbērnus, ja tādi Fizisko personu reģistrā uzrādās. Kā notārs meklē, piemēram, brāļus un māsas? Atrod kopīgos vecākus, tad skatās, kādi šiem vecākiem ir bērni, vai viņi ir dzīvi vai miruši, meklē vēl citus bērnus. Ja kāds no viņiem ir nepilngadīgs, informē bāriņtiesu – veicam skrupulozu meklēšanu,» stāsta notāre.  

Atbild tikai ar to, ko mantojis

Vēl viens no jaunās reformas ieguvumiem ir tas, ka šobrīd cilvēks atbild tikai ar to mantu, ko ir mantojis. Kā skaidro zvērināta notāre Eva Igaune-Sēle, kādreiz bija tā – ja mantojumu pieņēma, tad mantinieks par mantojuma atstājēja parādiem un citām saistībām atbildēja arī ar savu mantu.

Proti, ja mantinieks mantoja 100 eiro, bet aizgājēja parāds bija 1000 eiro, mantiniekam šie 1000 eiro bija jāatmaksā, ja vien viņš nebija pieņēmis mantojumu ar inventāra tiesībām.

Šobrīd tā vairs nav. Ja cilvēks pieņem mantojumu par 100 eiro, tad viņš arī atbild tikai 100 eiro apmērā, bet par atlikušo parādu viņš ar savu mantu nav atbildīgs.

«Kādreiz tā nebija, bet šobrīd ir, un tas ir ļoti svarīgi – ja cilvēks pieņem mantojumu un tas ir apgrūtināts ar parādiem, tad, tiklīdz viņš mantojumu ir pieņēmis, viņš atbild arī par tās mantas saglabāšanu līdz brīdim, kad norēķinās ar kreditoriem. Pozitīvais aspekts ir tas, ka šobrīd ir atsevišķs sludinājuma termiņš kreditoriem un atsevišķs mantiniekiem. Tas nozīmē, ka kreditori pieteikt savas pretenzijas var pirmos divus mēnešus, kad uzsāk mantojuma lietu. Līdz ar to mantinieki var uzsākt un izsludināt lietu un tad paskatīties, cik ir kreditoru un vai viņiem vispār ir izdevīgi mantojumu pieņemt. Var gadīties, ka pieņemt un rūpēties par atstāto viņiem tomēr nav izdevīgi. Tātad mantinieki sākumā var lūgt, lai notārs lietu tikai izsludina, tad šo divu mēnešu laikā paskatīties, vai tas viņiem ir izdevīgi, un tad vēl ir termiņš, kurā mantinieki var izlemt, vai viņi grib šo mantojumu. Kad uzsāk lietu, notārs atkarībā no situācijas nosaka izsludināšanas termiņu – tas nedrīkst būt mazāks par trim mēnešiem un ilgāks par 12 mēnešiem. Ja nav saprotams un zināms, vai mantinieki vispār pieteiksies un kad pieteiksies, tad biežāk izsludina 12 mēnešu termiņu. Pirmajos divos mēnešos kreditori ir pieteikušies, un mantinieki tad jau var redzēt, kāda ir situācija – viņi redz gan mantas sastāvu, gan kreditoru prasības. Šobrīd arī mantas sastāvu apzina notārs – pārbauda zemesgrāmatu, Zemes dienesta datu bāzi, uzņēmumus, kādi ir mantojuma atstājējam, noskaidro, vai viņam piederējuši transporta līdzekļi, kāds ir stāvoklis bankas kontos. Līdz ar to mantinieks jau var redzēt ainu, cik daudz ir mantas un cik lieli ir parādi, un var izlemt, vai grib mantojumam pieteikties. Ja grib, viņš šo mantojumu pieņem, ja izlemj, ka tomēr negrib, tad nepieņem un manta nonāk valsts īpašumā,» skaidro notāre.

Kāpēc reizēm pieņemt mantojumu nav izdevīgi, pat ja cilvēks it kā neko nezaudē un atbild tikai ar mantoto?  

Atbild Eva Igaune-Sēle: «Ja cilvēks mantojumā saņem, piemēram, automašīnu, mantiniekam tā ir jāsaglabā tādā kārtībā, lai tās vērtība nepasliktinātos. Sanāk tā, ka cilvēks neko neiegūst un neko nezaudē, tomēr viņš šo mantu noteiktu brīdi apsaimnieko, kamēr tā nav nodota kreditoram. Līdz ar to cilvēks var izvērtēt, vai viņš vispār vēlas šajā procesā piedalīties vai arī viņam tas nav izdevīgi un viņš nepieņems šo mantojumu. Citādi sanāk, ka cilvēks uz brīdi ir kādas mantas pārvaldnieks – īslaicīgi to pieskata un pēc tam atdod kreditoriem. Viņš pats parādā nepaliek, bet arī neko neiegūst. Mantojot nekustamo īpašumu, ir tas pats – cilvēkam māja jāpieskata un jāuzrauga, lai kāds neizsit logus vai nenodara citu skādi, jāizturas ar lielu rūpību, lai mantas stāvoklis nepasliktinātos. Līdz ar to noteiktie divi mēneši ir ļoti labi, jo šajā laikā cilvēks situāciju var izvērtēt un izlemt, vai viņam tas ir izdevīgi vai nav. Notāra izsludinātie termiņi noteikti strikti jāievēro, un tāpēc arī mantiniekus informē visās iespējamās adresēs, jo, ja cilvēks izsludināto termiņu nokavē, tad vairāk nekādas darbības notikt nevarēs.»

Testamentu lasa birojā

Dažreiz cilvēki domā, ka arī Latvijā, tāpat kā amerikāņu filmās, notārs nāk uz mājām un nolasa testamentu. Tā nav! Latvijā notārs visus mantiniekus apzina, informē, ka ir šāda mantojuma lieta, un nolasa arī testamentu, tikai dara to savā birojā. Kārtība ir šāda – notārs uz biroju uzaicina visus, kas ir minēti testamentā, un arī likumiskos mantiniekus, kas mantotu pēc likuma, ja nebūtu testamenta. Kad testaments nolasīts, notārs vaicā, vai kādam ir iebildumi par testamenta īstumu vai likumisko spēku. Ja kādam ir iebildumi, notārs tos fiksē un informē, ka cilvēks var doties uz tiesu un testamentu apstrīdēt. Jebkuru strīdu joprojām risina tiesā, taču likumiskajā mantošanā parasti nav, par ko strīdēties, – likums mantojamās daļas jau ir noteicis, un, ja mantojumā ir viens briljanta gredzens un ir pieci mantinieki, tad visi pieci to arī sadala.

Vai līdz ar lielāku darba apjomu mainījusies notāra takse? Kā informē Latvijas Zvērinātu notāru padomē, notāru takses par apstiprināšanu mantojuma tiesībās nav mainījušās, bet par mantinieku noskaidrošanu, apziņošanu un informācijas par atstāto mantu iegūšanu no reģistriem takse ir 80 eiro plus PVN, tomēr tas nenozīmē, ka izmaksas pieaug tieši šādā apmērā, jo vienlaikus atkrīt citas līdzšinējās atsevišķās izmaksas par datu pārbaudēm reģistros, kad tās bija jāveic. Papildu izmaksas var veidoties arī saistībā ar privāto kreditoru pretenzijām. Līdz ar to būs mantojuma lietas, kurās kopējās izmaksas būs augstākas nekā līdz šim, citās – līdzīgas, bet būs arī tādas, kurās zemākas.

Mājas vizīte un videokonference

Gadījumos, kad cilvēks veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties pie notāra, iespējams pieteikt notāra vizīti mājās. Proti, savas apgabaltiesas teritorijā notārs norunātajā dienā un laikā ierodas pie cilvēka mājās ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem un veic visas tās pašas darbības, kādas veiktu notāra birojā, tikai cilvēka mājās. Ministru kabineta noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību paredz, ka notāra atlīdzības takse par darbību ārpus zvērināta notāra prakses vietas ir 4,70 eiro par katru pilnu stundu, bet ne vairāk kā 20,35 eiro par diennakti, pieskaitot attiecīgo summu zvērināta notāra atlīdzībai par katru amata darbību. Tāpat notārs brauc arī uz slimnīcu un cietumu, ja vien cietuma priekšnieks atļauj tikties. Svarīgi, lai cilvēks ir rīcībspējīgs un zina, ko grib. Ja cilvēks pats fiziski nevar parakstīties, pieaicina lieciniekus. 

Vienlaikus Eva Igaune-Sēle atgādina, ka laba iespēja tiem, kuri nevar vai negrib iet pie notāra, kā arī aizņemtiem cilvēkiem, ir videokonference. Lai varētu pieteikt videokonferenci, vispirms vietnē latvijasnotars.lv jāizveido savs profils. Tāpat jāņem vērā, ka, lai pakalpojumu saņemtu videokonferencē, cilvēkam noteikti ir jābūt ne vien datoram, mikrofonam un kamerai, bet arī elektroniskajam parakstam. Precīzu aprakstu, kā reģistrēties un pieteikt videokonferenci, var atrast vietnē latvijasnotars.lv.