Kādreizējais miljonārs vāc ziedojumus, lai Rīgā godinātu rakstnieka Bulgakova sievu

Sieviete, kas pierakstīja Meistaru un Margaritu

Jevgeņijs Gombergs 2008. gadā saņēma Rīgas balvu kā Gada mecenāts par vairāku vēsturisku tēlniecības darbu un namu atjaunošanu. Viņa kontā ir pazīstamu personu skulptūras – kādreizējais Rīgas mērs Džordžs Armitsteds ar dzīvesbiedri Sesilu Pihlau, karavadonis Barklajs deTolli un Pētera I atjaunotā statuja, kā arī vairākas piemiņas plāksnes. Tagad viņš nolēmis godināt slavenā krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova trešo sievu Jeļenu. Izrādās, viņa bijusi rīdziniece un dzīvojusi klusajā centrā – Vīlandes ielā.

«Šī ideja sen virmoja gaisā. Par tādām iecerēm mēdz runāt daudz un dikti, bet es šādos gadījumos vienkārši daru. Tā būs jau 11. memoriālā plāksne, ko būšu realizējis. Plāksnes pasūtu pie man labi zināma meistara Jāņa Strupuļa. Ja to dara viņš, zinu, ka rezultāts būs īsts mākslas darbs,» saka Gombergs.

«Jeļenas Bulgakovas uzvārds pirms laulībām bija Nirenberga. Tikai vēlāk atcerējos, ka arī manai vecmāmiņai Viktorijai bija tāds uzvārds. Sajutu gluži vai attālu radniecību ar viņu,» atzīst uzņēmējs. Pētot Bulgakova sievas radurakstus, uzņēmējs atklājis vēl kādu interesantu faktu. 

Patiesībā viņa dzīvojusi nevis lepnajā namā Elizabetes un Vīlandes ielu krustojumā, kā tika uzskatīts agrāk, bet gan blakus mājā – Vīlandes ielā 3. Kļūda radusies, jo savulaik mainīta namu numerācija.

piemiņas plāksne jau rudenī – tieši Jeļenas dzimšanas dienā – rotās šī nama sienu. Šrifts uzrakstam tika rūpīgi izvēlēts – tāds, kas atbilstu rakstnieka sievas dzīves laikam un atspoguļo to, ka Jeļena bija tā, kas ar rakstāmmašīnu drukāja Meistars un Margarita tekstu. Tātad šis izcilais romāns tapis ar viņas līdzdalību.

Šoreiz, lai savu ideju realizētu, Gombergs uzsācis publisku naudas vākšanas kampaņu. Mēneša laikā saziedots ap trīsarpus tūkstoš eiro.

Plāksnes izveidei pietiks ar diviem tūkstošiem, bet atlikušo summu Jevgeņijs novirzīs Jeļenas Bulgakovas tēva Sergeja Nirenberga kapavietas atjaunošanai Pokrova kapos.  

Tiesu darbi Igaunijā nav galā

Uzņēmējs ir gandarīts, ka cilvēkiem viņa ideja patīk, jo slavu pelnījis ne tikai izcilais rakstnieks, bet arī viņa mūza. Bet vai tiešām Gombergam, kurš savulaik tika dēvēts par miljonāru, pašam vairs nav līdzekļu, lai realizētu savas ieceres? «Man nebūtu problēmu izveidot plāksni par savu naudu, kā to darīju iepriekš, bet tas nebūtu tik aizraujoši. Es uzskatu, ka šī ir laba iespēja ļaut piedalīties arī citiem,» PDz saka uzņēmējs.

Nauda vākšana notika ar biedrības Šrī Ganeša starpniecību, tās vārds iepriekš izskanēja saistībā ar ideju par kaķu pilsētiņas izveidi Zasulaukā. Gombergs skaidro – lai vāktu ziedojumus, viņam vajadzēja atrast sabiedriskā labuma organizāciju, kur varētu pārskaitīt naudu. «Neviens ar manu ideju īsti negribēja noņemties, bet mans paziņa Svjatoslavs Mihailovs laipni piekrita to atbalstīt. Viņa biedrība neizraisa šaubas par godprātību. Tas ir ļoti mīļi, ka viņi joprojām turpina nodarboties ar kaķīšu pilsētas izveidi. Bulgakova kaķis Begemots to novērtētu,» smaidot piebilst uzņēmējs.

Tiesu darbi Gombergam savas radošās ieceres piepildīt netraucē. Vairākus gadus uzņēmēja vārds figurēja kriminālprocesā Igaunijā. Gombergs tika turēts aizdomās par nodokļu izkrāpšanu darījumos ar zeltu.

Pērn Harju apriņķa tiesa atzina Gombergu un viņa Igaunijas uzņēmumu Deoro Trade par vainīgu liela apmēra nodokļu mahinācijās darījumos ar zeltu.

Uzņēmējam piesprieda četru gadu cietumsods, taču reāli ieslodzījumā būtu jāpavada divi mēneši. Pārējais soda termiņš ir nosacīts. Vaicāts, kāda situācija šobrīd ir šajā lieta, uzņēmējs teic – tā esot iestrēgusi igauņu specifisko likumu dēļ. «Rakstām atbildes iesniegumus tiesā, strādājam šajā virzienā. Latvijā esmu uzvarējis ap 20 tiesu. Ja nodarbojies ar komercdarbību, tiesas ir neizbēgama sastāvdaļa. Gluži kā lietus,» filozofisks ir viņš.

Pēteri I uzstāda savā pagalmā

Neparasts ir arī Krievijas cara Pētera I pieminekļa stāsts. 1910. gadā tas bijis vietā, kur slejas Brīvības piemineklis. Pirmā pasaules kara laikā to veda uz Krieviju, bet kuģis nogrima. Igauņu nirēji skulptūru izcēla.

Rīgas dome to atpirka, taču skulptūra tā arī palika izjaukta vairākus desmitus gadu. Pagājušā gadsimta 90. gadu beigās uzņēmējs Gombergs piedāvāja Rīgas domei piederošo skulptūru atjaunot par saviem līdzekļiem – aptuveni 100 000 ASV dolāru. Atjaunoto skulptūru Gombergs uzdāvināja Rīgai 800. jubilejā.

Taču Rīgas centrā bronzas caram palikt neļāva. «Izrādījās, ka jaunajā Latvijas vēsturē Pēteris I ir nepolitkorekta figūra, jo krievu armija iznīcināja Vidzemes zemniekus,» saka uzņēmējs, kurš uzskata, ka īstā vieta piemineklim būtu Zemitāna laukumā Rīgā. Tā daudzus gadus Pēteris I slējās Gombergam piederošo māju Teikas nami pagalmā. Jūlija beigās viņa biroja īres laiks beidzās, un Pēterim I atkal nācās pārcelties. Naktī, kad atļauti lielgabarīta kravas pārvadājumi, cars tika nogādāts uzņēmēja mājas pagalmā Jūrmalā.

Iemūžina savu bojāgājušo suni?

2006. gadā Gombergs uzdāvināja Rīgas pilsētai bijušā pilsētas mēra Džordža Armitsteda, viņa kundzes un suņa skulptūru grupu Operas skvērā. Atklāšanā piedalījās pati Lielbritānijas karaliene Elizabete II, viesu vidū bija arī Armitstedu ģimenes pēctecis Rodnijs Redklifs. Runā, ka uzņēmējs šajā skulptūrā iekļāvis kādu ļoti personisku vēstījumu.

Tajā viņš esot atainojis nevis bijušā mēra, bet gan savu četrkājaino draugu – traģiski bojā gājušo čau-čau šķirnes suni. Vēsturnieki teic – nav liecību par to, kāds tieši suns Armitstedam ir piederējis.

Karavadoņa piemineklis sadusmo politiķus

2002. gadā blakus Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrālei Rīgā atdzima Krievijas karavadoņa Mihaela Andreasa Barklaja de Tolli piemineklis.  Viņa izcelsme ir saistīta ar Rīgu. Vectēvs Vilhelms Barklajs de Tolli bijis Rīgas birģermeistars. Oriģinālais piemineklis bija atklāts 1913. gadā par godu 100. gadskārtai kopš Krievijas uzvaras Tēvijas karā, bet divus gadus vēlāk tika demontēts.

Gombergs finansiāli atbalstīja skulptūras atjaunošanu un novietošanu uz oriģinālā postamenta. Ar to nebija mierā daudzi politiķi, saucot pieminekli par apvainojumu latviešu tautai. Tomēr Krievijas karavadoņa tēls joprojām atrodas netālu no Ministru kabineta.