Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Piemēram, varētu būt jāpieņem lēmums par ūdens temperatūras samazināšanu ūdensvados, minēja politiķis.
Koalīcijā par dabasgāzes patēriņa samazināšanu jau ir runāts, un gan «Konservatīvie», gan «Attīstībai/Par!» jau pavasarī ir paredzējušas, ka resursu taupības pasākumi būs nepieciešami, stāstīja Feldmans. Ir jāsāk domāt un runāt ne tikai par šo ziemu, bet arī jau nākamo, uzskata deputāts, minot, ka ir nepieciešams laiks, lai izveidotu sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūru.
Lielākie cietēji dabasgāzes deficīta gadījumā būs uzņēmēji, jo valdībai primāri ir jādara viss iespējamais, lai iedzīvotājiem ziemā nodrošinātu apkures pakalpojumus, paredzēja politiķis. Ir jāuztraucas nevis par dabasgāzes patēriņa samazinājumu par 15%, bet gan par to, vai tās fiziski pietiks.
Feldmans aicināja premjerministru pēc iespējas ātrāk uzdot Ekonomikas ministrijai (EM) izstrādāt energoresursu taupības plānu.
Situāciju sarežģī jautājums par elektroenerģijas desinhronizāciju, atzīmēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un «Jaunās vienotības» deputāts Arvils Ašeradens. «Ja Krievija mūs atslēdz, tad diemžēl mēs ne tikai neekonomēsim, bet patērēsim būtiski daudz vairāk elektroenerģijas,» uzskata viņš.
Pirmkārt ir jārada visas iespējas, lai Latvija atslēgtos no Krievijas gāzes, un tad jādomā, kā pareizi salikt enerģijas patēriņa kompozīciju, pauda deputāts. Piemēram, elektroenerģijas ražošanā būtu pēc iespējas ātrāk jāvirzās uz priekšu ar vēja turbīnām. Gāze būs vajadzīga, lai balansētu jaudu, taču, jo ātrāk nosegsim deficītu Latvijā un pēc tam visā Baltijā, jo ātrāk mēs varēsim tikt ārā no atkarības no gāzes, kādā pašlaik atrodamies, norādīja parlamentārietis.
Galvenais izaicinājums gāzes patēriņa samazināšanā būs to izdarīt ātri, uzskata Ašeradens, minot, ka vajadzētu ieklausīties zinātnieku teiktajā un viņu prognozēs.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un «Attīstībai/Par!» Saeimas frakcijas deputāts Mārtiņš Bondars uzskata, ka dabasgāzes patēriņa apjoma samazināšana ir jautājums par Eiropas Savienības (ES) pastāvēšanu, jo «solidaritāte enerģētikā Eiropai būs ļoti nepieciešama».
«Visām dalībvalstīm ir jāapzinās, ka tikai rīkojoties kopā, ir iespējams samazināt gāzes patēriņu un uzlabot ES ekonomiskās un arī sociālās izredzes nākamajā gadā,» pauda deputāts.
EM, valdībai kopumā, un arī valdības vadītājam būs nepieciešams uzraudzīt, lai visiem gāzes patērētājiem ir plāns, kādā veidā samazināt gāzes apjoma patēriņu, norādīja Bondars.
Nacionālās apvienības valdes loceklis un parlamentārietis Jānis Iesalnieks uzskata, ka dabasgāzes patēriņa samazinājums veidosies energoresursu cenu kāpuma dēļ, iedzīvotājiem lietojot mazāk gāzes, lai ietaupītu naudu. Tomēr lielas iespējas gāzi ietaupīt deputāts nesaredz.
Pēc iespējas ātrāk vajadzētu uzstādīt vēja parkus un saules paneļus, tomēr arī šajos jautājumos var nākties saskarties ar tehnoloģiskām grūtībām, pauda Iesalnieks. Svarīga būs arī iedzīvotāju izpratne par kopīgo labumu sabiedrībai no vēja parku uzstādīšanas, norādīja deputāts, minot, ka nevajadzētu būt «tik egoistiskiem» un izrādīt nepatiku par vēja ģeneratoru uzstādīšanu netālu no dzīvesvietas.
Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosināja visām ES dalībvalstīm noteikt obligātus dabasgāzes taupīšanas mērķus, ja piegādes nokristos līdz krīzes līmenim.
«Mums jāsagatavojas iespējai ar pilnīgu Krievijas dabasgāzes piegāžu apturēšanu, un tas ir ļoti ticams scenārijs,» norādīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.
Gadījumā, ja ES piedzīvotu dabasgāzes piegāžu ārkārtas situāciju, EK vēlas noteikt obligātus mērķus, lai liktu ES dalībvalstīm taupīt dabasgāzi, ja brīvprātīgie pasākumi izrādītos nepietiekami.
Vienlaikus EK aicina bloka dalībvalstis laika periodā no 1.augusta līdz 2023.gada 31.martam brīvprātīgi samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā.
