«Es jau neesmu uz šejienes atbraucis, lai noliktu vai aizstāvētu kādu no pusēm. Atbraucu es pie saviem brālēniem – viens ir Čeļabinskā, bet otrs – Piemaskavā,» saviem sekotājiem TikTok skaidro Zveja. Pie reizes gan gribējis redzēt, kā tagad cilvēki dzīvo Krievijā, un kā svin Uzvaras dienu. Nookļūt no Čeļabisnkas Maskavā ar pirmo reizi viņam nesanāca. Lidojums drošības apsvērumu dēļ bija atcelts. Taču 9. maija priekšvakarā viņam tomēr izdevās ieceļot Maskavā.
Zveju pārsteidzot tas, ka daudzi tautieši neatbalsta viņa 9. maija ekskursiju uz Maskavu.
«Cilvēki, es esmu atbraucis pie saviem kaimiņiem, ar kuriem simtiem gadu esam dzīvojuši plecu pie pleca.
Un es nesaprotu, kāpēc man ar viņiem būtu tik briesmīgi tagad jāplosās un jāaprunā viņi! (..) Nevajag tajā visā pīt tās lietas, ko mums stāsta pa teļuku no rīta līdz vakaram, un mēģina mūs par tādiem padarīt,» tā Edgars.
«Atrodoties šeit, vismazāk gribas runāt par šīm te pif-paf lietām, jo par tām šeit neviens ikdienā nerunā,» tā pozitīvi šokētais Zveja.
Uzvaras dienai veltīto un izaudzināto parādi viņš gan dabūja redzēt tikai pa televizoru. «Šobrīd piedalos parādē attālināti – skatos tiešraidi televizorā,» ziņoja viņš. «Varbūt biju mazlietiņ safanojies par to, ka tur nokļūšu un varēšu kaut ko paskatīties, bet, protams, ka tur ir tāda augsta ranga viesi un drošības pakāpe – maksimāla. Līdz ar to vienkāršam cilvēkam tur nonākt ir ļoti sarežģīti,» saprotošs bija viņš. «Drošības pasākumi Maskavā šobrīd ir maksimāli. Iespējams, ka tiks pat atslēgti telefona sakari. Bet tas viss tikai dēļ tā, lai nerastos kādam vēlme to visu sabojāt,» norāda viņš. «Ir ieradušies ļoti augsta ranga viesu no ārzemēm. Acīmredzot tas ir tāds savdabīgs kulaks, kas veidojas pretī visiem tiem, kuriem gribas izmainīt vēsturi un realitāti,» komentē Zveja.
Lai piedzīvotu svētku sajūtu, Zveja pēc parādes noskatīšanās devās uz pilsētu. «Cerēju uz skaļākām lietām, bet esmu atbraucis uz Piemaskavu, redzu, ka viss ir mierīgi.
Līdz ar to trūkst tāda baigā uzbudinājuma.
Bet, pastaigājot šeit, es saprotu, ka nav paredzēti uzbudinājumi. Te ir paredzēta piemiņas diena tiem, kas 1945. gadā svinēja uzvaru,» staigājot pa parku, stāsta Zveja. «Domāju – kāpēc tāds miers un klusums? It kā netipiski krieviem. Sapratu pats – ne velti ir aizliegti daudzi skaļi pasākumi, jo viņiem tomēr ir šī te cīņa kaut kur. Ņemot vērā, ka ir čaļi, kas šobrīd sēž ierakumos, tad pārējiem ir pateikts – sviniet, bet mierīgi, lai nav tā, ka kāds tur pif-paf šaudās, a jūs tur dzerstaties un priecājaties. Tāpēc laikam tāds miers un klusums. Eh, otro reiz aplauzos šodien,» sūrojās Edgars.
«No rīta gribēju tikt Sarkanajā laukumā, bet sapratu, ka es tur netikšu. Tagad gribēju redzēt kaut kādas emocijas un priekus, un atkal – nekā!» 9. maija vakarā sūrojās Edgars Zveja.
Toties degvielas cenas gan Zveju esot iepriecinājušas. «61 rublis – rupji sakot, 61 eirocents litrā,» priecājas Zveja.
«Kad vietējie krievi man sāk žēloties par savu dzīvi, es viņiem saku – aizbrauciet par mums.
Sāciet maksāt trīs reizes vairāk par degvielu, un tad jums būs savādāka attieksme pret to, kā jūs šeit dzīvojat,» krievus pamāca Edgars.