Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
4
-
1
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Kā ieraudzīt potenciālu sevī?
Katrā no mums ir milzīgs potenciāls. Bet cilvēki drīzāk redz savas kļūdas un trūkumus, nevis spēcīgās puses. Darīt kaut ko citu dēļ nav vērts. Kaut vai mācīties, lai pierādītu citiem, ka varu. Jo tikpat labi nelaimīgi var būt gan tie cilvēki, kas mācās ļoti daudz, gan tie, kas nemācās neko. Galvenais ir mūsu pašu iekšējais kodols – «ko es par sevi domāju, cik esmu vērtīgs».
Cilvēki, kuri tic sev, saprot, ka, zaudējot ko vienu, viņi dzīvē nepazudīs.
Cilvēks, kuram ir augsta pašapziņa, piemēram, zaudējot darbu, saka: «Ja kas, mazgāšu grīdas vai strādāšu veikalā kādu laiku.» Bet tie, kuri baidās no visa, bieži vien savas bailes arī realizē, notiek tieši tas, no kā viņi visvairāk baidās. Tas rada saspringumu un ieciklēšanos. Dzīve turpinās, ej citā virzienā!
Krīze dzīvē kā stimuls ko mainīt
Mēs bieži vien neredzam tās zīmes, kuras dzīve ik pa laikam izliek, lai saprastu, ka kaut kas nav kārtībā. Visbiežāk cilvēki gatavi ko mainīt tad, kad viņus pamet partneris. Sievietes bieži vien ir aktīvākas – viņas daudz vairāk interesējas par izaugsmi, grib ceļot, dejot, pamācīties klāt, bet vīrietim nereti neko negribas.
Un ne tikai pašam negribas, bet viņš arī negrib, lai sieviete to dara. Ja pārī viens partneris sāk bremzēt otru, nekas labs nesanāks. Ja nav kopējas intereses un ja cilvēkiem nav, par ko parunāt, viņi kopā nejutīsies labi. Viņi meklēs savu neveiksmju cēloņus partnerī, un tas ir ceļš uz attiecību bezdibeni.
Bet ir arī labie stāsti, kad cilvēki kardināli maina dzīvi pēc tam, kad saprot, ko zaudējuši. Un tad pāri, kas reiz šķīrušies, mēdz apprecēties otrreiz. Arī tā notiek.
Reizēm krīze ir nepieciešama, lai cilvēks atdzimtu. Nereti tikai zaudējot darbu vai partneri, var saņemties jaunam uzrāvienam dzīvē. Parādās jaunas idejas, rodas vēlme vairāk rūpēties par sevi, pat uzsākt savu biznesu.
Kāpēc bieži vien tieši pusmūžā cilvēki izvēlas ko mainīt? Tāpēc ka viņi vairs tik ļoti nebaidās kļūdīties – beidzot zina, ko grib, arī finansiāli ir stabilāki, var ko vairāk atļauties. Un tad viņi tos vakarus, kurus agrāk kaut kā nobumbulēja, sāk piepildīt ar jēgpilnām nodarbēm. Piemēram, sāk nodarboties ar dārzkopību, gleznošanu vai kāpt kalnos, par ko sen sapņots. Cilvēki, kas prieku gūst hobijos, atzīst, ka šādi var lieliski atslēgties no darba un pēc tam ar daudz lielāku enerģiju strādāt.
