Rīga +4°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
4
-
1
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Gribu ko mainīt, bet nezinu ko
Jauniešiem bieži vien šķiet, ka viņi ir spējīgi jebkurā jomā – gan sportā, gan medicīnā, gan humanitārajās zinātnēs. Divdesmit gados tu samērā nekritiski vērtē sevi un īsti labi neredzi savas spējas vienā vai otrā jomā. Attiecībā uz izglītību cilvēkiem mēdz būt maldīgi priekšstati, ko dara katras profesijas pārstāvji. Ir priekšstats, ka arhitekti tikai izfantazē, kādas būs mājas un dizains.
Tas, ka viņu ikdienas darbs saistīts ar rasējumiem un skrupulozu, vienmuļu tehnisku darbu, neienāk prātā. Vai arī tik vilinošais programmētāja darbs. Tas ir diezgan rutinēts darbs bez kustībām, kas prasa pacietību un uzmanību. Vai aktīvam un dinamiskam cilvēkam tas derēs?
Pieauguši cilvēki daudz labāk sevi pazīst. Viņi saprot, ka nevar sākt profesionāli dejot baletu 30 gadu vecumā. Bet tajā pašā laikā viņi zina, ka var apgūt kādus baleta elementus, mācoties dejot, ja ļoti gribas.
Citi lasa
Viņi nepirks pilnu kalnu kāpšanas ekipējumu vai slēpes, zinot savas fiziskās spējas. Bet izīrēs inventāru, pamēģinās un sapratīs, vai tas der vai neder. Galvenais, lai, kaut ko izmēģinot, nerastos negatīvas domas no sērijas – «tā jau domāju, iesāku un kā vienmēr nepabeidzu». Ir jāmācās pieņemt sevi, jo ne viss, ko uzsākam, mums der.
Citi gan tieši tāpēc spītīgi turas pie iesāktā, lai gan ir nepatika, sāpes, neveiksmes, lai tikai pierādītu citiem – es varu! Mēdz būt arī tā, ka nepatīk darbs, kas ir pierasts, zināms, saprotams, tomēr cilvēks neko nemaina, jo baidās zaudēt iluzoro drošību, tāpēc gadu no gada paliek pie ierastā.
Kāds ir ieteikums? Ja ko ļoti, ļoti gribas, jāmēģina to darīt vai vismaz iet tajā virzienā. Visbiežāk cilvēki nevis vispār nezina, ko grib, bet nesaprot, kuru no ceļiem izvēlēties. Vai, piemēram, uzsākt pašiem savu biznesu vai paņemt kādu laiku pauzi darbā? Vai man pietiks līdzekļu dzīvošanai, vai varēšu uzturēt ģimeni? Vai pauze neieilgs, un pēc tam vairs neko negribēsies darīt?
Pauzi nereti vēlas arī cilvēki, kuri ieņēmuši labi atalgotus amatus un ir izdeguši. Ja ir neziņa par to, ko darīt turpmāk, var apmeklēt konsultantu, izaugsmes treneri, arī psihologu, kas palīdzēs savilkt kopā fantāzijas un sapņus ar realitāti, noformulēt mērķus. Citiem ir vajadzīgs grūdiens no malas vai iedvesmotājs, vai pat garīgais skolotājs, lai saliktu visu pa plauktiņiem.
Mēs savā viedoklī esam ļoti subjektīvi – redzam to, ko gribam redzēt, un neredzam to, ko negribam. Reizēm arī tuvinieki un draugi nepateiks, kas ir labākais mums. Tāpēc šādos gadījumos būtisks ir neitrāls un profesionāls viedoklis no malas.
Raksta turpinājums:
