Ceļš uz jauniem risinājumiem nav viegls, un daži gadījumi apliecina, ka tajā sanāk arī nošaut greizi. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir «Volkswagen ID.3» elektroauto, kuru vēl ilgu laiku pēc debijas 2020. gadā mocīja programmatūras darbības traucējumi. Lai izvairītos no šādiem kāzusiem, vācu ražotājs palēnināja jaunu modeļu piegādi. Pārejot uz alternatīviem piedziņas veidiem un ieviešot arvien jaunu drošības un komforta aprīkojumu, vēlamo kvalitāti savu reizi nav izdevies sasniegt pat tādiem uzņēmumiem kā «Volvo» un «Porsche».
Turklāt jaunākie pētījumi liecina, ka auto īpašnieki mēdz vilties jaunajās tehnoloģijās. J.D. Power pirmajos 2022. gada modeļu kvalitātes testos divās pēdējās vietās ierindojās elektroauto ražotāji – «Tesla» un «Polestar».
Aizvien stabilas pozīcijas kvalitātes un uzticamības reitingos ieņem Japānas un Dienvidkorejas uzņēmumi, lai arī to stratēģijas nedaudz atšķiras. «Toyota» un «Mazda» nodrošina vēlamo funkcionalitāti, taču saglabā pēc iespējas vienkāršāku konstrukciju, savukārt «Hyundai» nevairās no ļoti drosmīgiem risinājumiem. Šis uzņēmums savos modeļos ne tikai ievieš vismodernākās tehnoloģijas, bet arī nodrošina, ka tās darbojas teicami. Tas atspoguļojas arī lietotāju vērtējumā, jo cilvēkiem arvien vairāk rūp daudzo viediekārtu un sistēmu lietošanas ērtums.
Auto kļūst gan līdzīgāki, gan kvalitatīvāki
Vadošā auto vēstures pārbaudes uzņēmuma «AutoDNA» vadītājs un tirgus pazinējs Agris Dulevičs norāda, ka dažādu zīmolu modeļi vēl nekad nav bijuši tik līdzīgi cits citam. Tā kā projektēšana ir pārnesta uz digitālo vidi, lielākā daļa uzņēmumu piedāvā augsta līmeņa inženiertehniskos risinājumus, un būtiskākās atšķirības novērojamas eksterjerā un ergonomikā. Šī tendence īpaši manāma kļuva pēc tam, kad dažādi zīmoli nonāca lielo koncernu paspārnē. Dažādi vienas grupas zīmoli bieži izmanto kopīgas platformas un kopīgus galvenos mezglus, tāpēc mašīnas iznāk ļoti līdzīgas.
«Ir grūti atrast daudz atšķirību, piemēram, «Chrysler» un «Fiat» vai «Škoda» un «Seat» jaunajos modeļos, jo tie pieder diviem lieliem tirgus dalībniekiem – attiecīgi «Stellantis» un «Volkswagen» grupai. Visiem vienas grupas automobiļiem piemīt daudz kopīgu iezīmju, un atšķirības drīzāk vajag meklēt starp modeļiem, kas nāk, tā teikt, no konkurējošām nometnēm," saka Agris.
Pat ja ražotāji nepieder vienai uzņēmumu grupai, tik un tā tajos var atrast līdzības, jo lielākā daļa rūpnieku izmanto vienus un tos pašus komponentu piegādātājus. Piemēram, pētot detalizētāk, «Continental» produkciju jūs atradīsiet gan Volkswagen, gan «Alfa Romeo», gan «Toyota» modeļos.
Uzticamību nodrošina ar dažādām metodēm
Lai gan nereti tiek izmantoti vieni un tie paši komponenti, ne visiem ražotājiem izdodas sasniegt vienādi labus rezultātus. AutoDNA vadītājs uzskata, ka tas galvenokārt saistīts ar atšķirīgām kvalitātes kontroles metodēm. Turklāt daži uzņēmumi, ieviešot inovācijas, mēdz izmantot arī vēl pilnībā nepārbaudītus risinājumus. Rezultātā trūkumi kļūst redzami tikai tad, kad automobili kāds jau ir nopircis un ar to brauc.
«Pat paši rūpīgākie testi neļauj simtprocentīgi novērtēt daļu nolietojumu ilgtermiņā. Tāpēc daži ražotāji joprojām izmanto salīdzinoši konservatīvus un ne tik ērtus, taču pārbaudītus inženiertehniskos risinājumus. Ja mašīnas kalpo teicami, varbūt nevajag neko mainīt?» retoriski jautā Agris Dulevičs.
Viņš norāda, ka uzticamākie auto nekad nav bijuši ļoti lēti. Izturības jeb uzticamības testēšana, izstrādājot jaunu modeli, neizbēgami rada lielas izmaksas, un tas atspoguļojas mašīnas gala cenā. Kvalitātes nodrošināšanas izmaksas var ierindot starp inženiertehniskajiem uzlabojumiem, taču kopējā budžetā vēl jāieskaita arī izdevumi par dizainu, komforta aprīkojumu un modernajām tehnoloģijām.
Pēc cenas un kvalitātes attiecības Agris Dulevičs visaugstāko vērtējumu parasti piešķirot japāņiem. Pēc viņa domām, starp ekonomiskās klases auto zīmoliem līdz šim izcēlusies «Toyota», bet starp luksusa zīmoliem visuzticamākais izskatās «Lexus». Tomēr tam ir sava cena – uzticamākie japāņu modeļi ir konservatīvi. «Augstais vērtējums bieži tiek panākts tieši uz inovatīvu risinājumu rēķina, bet, kad sēžat japāņu mašīnā iekšā, tas nešķiet tikpat progresīvs kā kāds tā paša segmenta »vācietis". Cilvēki nereti domā – jo vienkāršāka mašīna, jo būs uzticamāka, un nereti tā arī ir," piebilst Agris.
Jo labāks aprīkojums, jo lielāka atlikusī vērtība
Dienvidkoreja ir slavena ar saviem viedo tehnoloģiju uzņēmumiem, tāpēc šīs zemes autoražotājiem piemēroti partneri nav tālu jāmeklē. Šādas sadarbības rezultātā Hyundai izceļas ar spēju ātri ieviest inženiertehniskās inovācijas, vienlaikus nodrošinot uzticamību. To apliecina arī pašu ražotāju uzticība saviem spēkratiem – «Hyundai» modeļiem, kas izgatavoti 2019. gadā un vēlāk, tiek dota septiņu gadu garantija bez nobraukuma ierobežojuma. Pēc AutoDNA vadītāja domām, tas ir lielisks signāls cilvēkiem, kas meklē uzticamu auto.
«Pēdējo divdesmit gadu laikā «Hyundai» ir panācis milzīgu progresu. Bija laiks, kad Korejas ražojumi nevienam nebija sapņu mašīna, bet tagad tām ir patiesi pieņemama cenas un kvalitātes attiecība. Un ar citu uzņēmumu auto korejieši godam spēj konkurēt jebkurā aspektā," stāsta tirgus eksperts.
Mūsdienīga auto cenas un kvalitātes novērtējums gan neaprobežojas tikai ar uzticamības kritērijiem. Tikpat svarīgi ir arī tas, cik daudz aprīkojuma var saņemt par noteiktu naudas summu. Bāzes komplektācijas saraksti ievērojami atšķiras, tāpēc cenas būtu korekti salīdzināt pilnīgi vienādam piedāvājumam.
«Mašīnas ar minimālu aprīkojumu parasti iegādājas uzņēmumi, kam svarīgākais rādītājs ir zema cena. Taču, izvēloties braucamo privātai lietošanai, jūs, protams, vēlaties, lai tas ne tikai ir ērts un moderns, bet arī saglabā iespējami augstu atlikušo vērtību. Šajā gadījumā nav jēgas runāt par lētāko versiju, jo labi tālākpārdot “pliku” mašīnu nav reāli,» rezumē Agris Dulevičs.