Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Problēmas sākušās jau ceļā uz Portugāli. Viens no trim autobusiem, ar kuriem tika vesti sērfošanas entuziasti, ceļā saplīsa. Bērni vienu nakti pavadījuši autobusā, citu – zem klajas debess šosejas malā, stundām nīkuši benzīntankā, līdz beidzot nogādāti kempingā.
Dalības maksa bija gandrīz 500 eiro, un par šo naudu tika solīts pilns serviss. Tā vietā gan bērnu vecāki dabūjuši sirmus matus, uztraucoties par notikumiem ceļā. Sliktākais esot tas, ka krīzes brīžos daudzi nav varējuši uzlādēt telefonus, un vecākiem nebija nekādas informācijas par to, kas ar viņiem notiek.
Par trako ceļojumu vietnē X savas piezīmes uzrakstījusi viena no tā dalībniecēm. «Devos Fisom ceļojumā uz Portugāli. Līdz Portugālei netikām. Autobuss nobruka, tagad esam kempingā mazā ciematā 135 km no Madrides.
Galvenais vadītājs aizmuka, nav sasniedzams.
Nekādas informācijas vai palīdzības no paša Fisom. Tagad jautājums – kā lai bez naudas tieku atpakaļ uz Latviju?» tā savu stāstu par piedzīvojumiem uz solīto sērfošanas nometni iesāk Samanta. Viņa gan uzsver, ka visus notikumus apraksta tikai no savu skatpunkta un dalās ar informāciju, kas zināma viņai.
Ceļojums sācies 29. jūlijā, bet 3. augustā nometnes dalībnieki nonākuši Barselonā. Kad naktī ceļotāji iesēdušies autobusā, lai turpinātu solīto piedzīvojumu, tas nekustējies. «Uzzinājām, ka divi jaunieši tika aizvesti uz slimnīcu. Vienu kaut kas sakoda – infekcija potītē, bet otram laikam vienkārši satraumēšanās. Vadītāji nolēma tajā naktī nekur nedoties. Bija plānots – braukt uz Madridi,» tālākos notikumus izklāsta Samanta. Nakti sērfotāji pārlaiduši autobusā, un tas bijis ļoti nepatīkami. «Ja autobuss nav iedarbināts, kondicionieris nestrādā.
No rīta visi autobusā pamodās bezgaisā un izmirkuši, sasvīduši kā siltumnīcā.
Kāpjot ārā, redzēju jauniešus, kas gulēja uz ielas, jo ārā vismaz ir gaiss,» atminas viņa.
Šādos apstākļos pavadītā nakts atstājusi sekas uz ceļotāju veselību. Samantai sāpējis kakls, bet viņas balkussēdētājs aizvests uz slimnīcu.
«Temperatūra 40 grādi. Nākamajā dienā man arī bija temperatūra, bet ne tik traka. Domājam, ka pie vainas varētu būt kondicionieris, jo abi sēdējām 2. stāva priekšā pie vislielākā,» klāsta jauniete.
Ceļotāji pavadījuši dienu Barselonā un vakarā uzzinājuši, ka arī tagad ceļojums neturpināsies. Nolemts pavadīt vēl vienu nakti tur, jo autobusam radušās tehniskas ķibeles, to nolemts vest uz autoservisu. «Organizatori caur paziņām atrada mums naktsmājas, kuras bija jāpamet ļoti agri – pirms ierodas apsardze.
Jo īpašniekiem nebija ne jausmas, ka tur atrodamies,» stāsta Samanta.
5. augustā ceļojums beidzot varēja turpināties, taču pēc sešu stundu ilga brauciena tas nobrucis un apstājies šosejas malā. «Esam iesprūduši nekurienē. Nakti pavadījām, guļot uz asfalta, jo tā bija daudz ērtāk, nekā sasmakušā siltumnīcā (autobusā).
Pa nakti mūs trīs reizes apciemoja policija, spīdināja lukturus sejā, kamēr guļam. Nezinu kāpēc,» notikumus izklāsta jauniete.
6. augusta rītā parādījusies cerība – cita grupa gatava upurēties un aizlienēt savu autobusu, lai nelaimē nonākušos nogādātu uz kādu benzīntanku.
«Kad nokļuvām turp, pirmo grupu aizveda līdz kempingam, kas atrodas 135km no Madrides. Kamēr viņus veda, visu dienu sanāca pavadīt benzīntankā, kurš, ieraugot lielo cilvēku masu, atslēdza elektrību. Nebija iespējams neko uzlādēt,» stāsta Samanta.
Vēlāk autobuss atgriezies un naktī nogādājis jauniešu kempingā. «Varējām uzcelt teltis un beidzot normāli pagulēt. Divstāvu autobusa vietā gan mums pakaļ atbrauca vienstāvīgais, kur
visiem nepietika vietas. Daži cilvēki burtiski sēdēja bagāžniekā,» atminas jauniete.
Nākamajā dienā nometnes organizatori sapratuši, ka cietuši pilnīgu fiasko un paši vairs nevar šo putru izstrēbt. Tāpēc lūguši Ārlietu ministrijas iesaisti. Tiekot solīts, ka tuvākajā laikā Latvijas pilsoņi tiks atgādāti mājās.
