• Šobrīd

    weather img

    Rīga +13°C

    Estonia katastrofas upuru tuvinieki rīkos niršanas ekspedīciju uz prāmja vraku

    Traģēdija
    Ziņu aģentūra LETA
    8. septembris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: https://www.marineinsight.com/
    Prāmja «Estonia» katastrofas upuru tuvinieki rīkos niršanas ekspedīciju uz prāmja vraku, lai mēģinātu noskaidrot katastrofas cēloni, trešdien ziņoja laikraksts Postimees.

    Ekspedīcija tiks uzsākta tuvāko 10 dienu laikā un ilgs divas nedēļas. Privāti finansēto izpētes grupu vadīs bijušais katastrofas izmeklēšanas Igaunijas komisijas vadītājs Marguss Kurms.

    «Tagad vai nekad,» sacīja katastrofas upuru tuvinieku apvienības MTU Memento Mare priekšsēdētājs Raivo Hellerma.

    Viņš piebilda, ka ekspedīcijai nav mērķis meklēt vainīgos vai mēģināt apstiprināt katastrofas versiju, bet tā ir unikāla iespēja rast atbildes uz vismaz dažiem jautājumiem par katastrofu. 

    Lennarts Berglunds, kura vadītā organizācija SEA pārstāv Estonia katastrofas upuru radiniekus no Zviedrijas, laikrakstam Postimees pauda uzskatu, ka visa iepriekšējā izpēte tikusi veikta, lai noslēptu katastrofas īsto cēloni. «Šī izmeklēšana mums ir ļoti svarīga, lai atrastu īsto cēloni, kāpēc Estonia gāja bojā,» sacīja Berglunds. 

    Marguss Kurms sacīja, ka ideja par neatkarīgu izmeklēšanu viņam bijusi prātā jau ilgu laiku. «Tomēr tagad, vasarā, mums paveicās atrast piemērotu komandu un finansētāju,» sacīja Kurms.

    «Šobrīd mēs esam aplēsuši, ka viss projekts izmaksās apmēram 800 000 eiro, no kuriem 500 000 – 600 000 eiro tiks iztērēti par niršanu,» teica Kurms. Viņš piebilda, ka galīgās izmaksas noteiks niršanas ekspedīcijas ilgums. 

    Ekspedīciju ar organizācijas Mare Liberum starpniecību finansē dažādi sponsori no Zviedrijas un Igaunijas. Kurms informēja, ka lielākais sponsors ir mediju uzņēmums Postimees Grupp. Projektu līdzfinansē organizācija SEA. 

    Kā zināms, prāmis Estonia, kas būvēts 1980. gadā Vācijas kuģubūvētavā Meyer Werft, nogrima vētrainā 1994. gada 28. septembra naktī ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā atradās 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet atrasti tikai 94 bojāgājušie. Pasažieru vidū bija arī 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

    Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.

    Izmeklēšanā 1997. gadā tika secināts, ka prāmis nogrimis pēc tam, kad stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis.

    Kurms intervijās Igaunijas medijiem gan izteicis pieņēmumu, ka katastrofu varēja izraisīt sadursme ar kādu Zviedrijas zemūdeni.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+