• Šobrīd

    weather img

    Rīga 0°C

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    15. augusts – Lielās Māras diena. Kas šodien jādara un jāņem vērā?

    Ticējumi
    Ilvija Melne
    Ilvija Melne
    15. augusts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Senāk latvieši šajā dienā svinēja Lielās Māras dienas svētkus, un to darīja īpaši vērienīgi un jautri, lai piesaistītu dievības Māras labvēlību. Kādi vēl tautas ticējumi saistās ar šo dienu?

    Šī diena iezīmē viduspunktu starp Jāņiem, vasaras saulgriežiem, un Miķeļiem, ražas novākšanas beigām. Tā ir arī mātes un maizes godināšanas diena. Dažādās Latvijas vietās to dēvēja arī par Mātes dienu, Maizes dienu, Dižmāru, Vasaras Māru, Māršu, Māršdienu.

    Māru uzskatīja par Pasaules Māti, tādēļ bieži vien dēvēja arī par Zemes māti, Jūras māti, Ūdens māti, Meža māti, Veļu māti. Šī dievība simbolizēja materiālo pasauli, zemi. Māra ir auglības dieviete, tādēļ sievietes lūdza palīdzību Mārai. Uzskatīja, ka Māra atbild arī par uguni, govīm un pienu.

    Māra ir maizes cepēja un saimnieču galvenā aizbildne. Tāpēc šajā dienā cep maizi, kuru rotā ar Māras krusta zīmi, klāj bagātīgu pusdienu un vakariņu galdu, uz kura liek visu jauno ražu.

    Uzskatīja, ka šī ir viena no īpašajām sīpolu vākšanas dienām (pirmā bija Labrenča diena 10. augustā, pēdējā būs Bērtuļa diena 24. augustā), tāpēc šajā dienā vāca sīpolus, lai tie neizaugtu lokos.

    Sievietes šajā dienā nedrīkstēja mazgāt veļu.

    Par visu gadu krāto naudu senāk latvieši tieši šajā dienā beidzot pirka to, kas sirdī ilgi kārots vai saimniecībā, mājās, darbā vajadzīgs.

    Tā bija arī īpaši maģiska diena nākotnes lūkošanai, bagātības vairošanas rituāliem un laika zīlēšanai jeb laikapstākļu pareģošanai. Ticējums vēsta: kāds laiks Māras dienā – tāds visu septembri! Vēroja, vai Lielās Māras naktī ir salna – ja bija, tad gatavojās agram rudenim.

    Šajā dienā uzkopj māju, tādējādi atbrīvojoties no kukaiņiem, piemēram, mušām, kodēm, blusām, skudrām, lai tie neatgrieztos atpakaļ.

    Uzskatīja, ka šī ir laba diena, lai iepazītos ar nākamo dzīvesbiedru vai svinētu kāzas.

    Trīs dienas priekš Lielās Māras nevarēja sēt ziemas labību, jo uzskatīja, ka tad tai nebūs laimes.

    Māras dienas svinētas četras reizes gadā: Ziemas Māra jeb Sveču diena (2. februārī); Pavasara Māra jeb Kāpostu Māra (25. martā); Vasaras jeb Lielā Māra (15. augustā) un Rudens Māra (8. septembrī).

    Avots: Prof. P. Šmits Latviešu tautas ticējumi.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+