Otrās mājas Kamčatkā

Stāsta Aiva Lāce

Ar šābrīža pieredzi, atskatoties uz tālo 2013. gadu, Aiva atzīst, ka pirmos trīs mēnešus pavadījusi Kamčatkā, tās reālo dzīvi nemaz neapjaušot. Nebija ne valodas, ne krasas kultūras barjeras, tomēr īstā Kamčatka nāca, kad no ceļotājas viņa kļuva par vietējo.

Aivas Kamčatkas dzīvesvieta atrodas Eso ciematā – 520 km attālumā no Petropavlovskas, kas ir astoņu stundu brauciens ar autobusu. Ciemats ir rajona, kas aizņem apmēram trešo daļu Latvijas teritorijas, centrs, un tajā mīt ap 1500 cilvēku. Izejot no ciema, uzreiz sākas nekuriene, beidzas sakari un visi civilizācijas sasniegumi.

Kāpēc Kamčatka?

Sekojot latviešu sakāmvārdam zem guļoša akmens ūdens netek, Aiva uzrakstīja savu Eiropas brīvprātīgā darba projektu ar mērķi veikt ziemeļbriežu ganu grupu maršrutu kartēšanu. Tā arī sākās Aivas Kamčatkas stāsts, kurš ne tuvu nav galā, jo arī šī raksta tapšanas laikā Aiva atrodas tur.

«Kamčatkas vidieni, kur atrodas arī Bistrinskas dabas parks, kurā veicu savu brīvprātīgo darbu, apdzīvo eveni. Daļa no viņiem nodarbojas ar ziemeļbriežu ganīšanu. Katrā grupā ir ap sešiem cilvēkiem, un viņi gana no 500 līdz 2000 ziemeļbriežu, gada laikā mainot līdz pat 30 apmetnes vietu un veicot simtiem kilometru, – vieni no aktīvākajiem nomadiem pasaulē. Gadu no gada ļaudis kopā ar briežiem veic maršrutus, apmetot milzīgu noslēgtu loku pa teritoriju, tādējādi brieži, īpaši tie, kas apmetnē jau daudzus gadus, zina savu ceļu un paši virzās nepieciešamajā virzienā. Mans mērķis bija veikt viņu maršrutu kartēšanu un fotografēšanu, lai, šim dzīvesveidam izzūdot, tas būtu dokumentēts,» īstenoto projektu īsumā ieskicē Aiva.