Žanete un Kristaps Droņi par mīlestību, zaudējuma sāpēm un augšanu kopā
Ar Žaneti un Kristapu Droņiem tiekamies neparastā maija rītā – pamīšus līst un snieg. Ir pavisam agrs, Žanete iedegusi sveces, Kristaps gatavo kafiju. Miers, kas valda šajā mājā un viņu abu balsī, ir teju vai terapeitisks.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva (Ingus Bajārs)
Žanete ir līderības trenere, augstākā līmeņa vadītāju koučs personības izaugsmē, pasniedzēja Insead biznesa skolā Francijā. Kristaps ir uzņēmējs, kurš šobrīd atļāvies paiet nedaudz atstatus no aktīvā biznesa ikdienas vadības, lielu daļu sava laika velta MOT – pusaudžu motivācijas programmai, kuras mērķis ir palīdzēt jauniešiem stiprināt drosmi, veidot veselīgas savstarpējās attiecības, drošu klases vidi un iekļaujošu skolu kultūru. Abi kopā mācījušies Jura Rubeņa izveidotajā kontemplācijas skolā Via Integralis, kļūstot par kontemplācijas skolotājiem.
Meitenēm saku: vai nu sauciet mani vārdā, vai par mammu 2, par pamāti gan ne!
Pirms divpadsmit gadiem Žanete un Kristaps 18. grūtniecības nedēļā zaudēja savu dēliņu Miķeli. Šis sāpīgais zaudējums bija kā pamudinājums sabiedriskajai iniciatīvai Zvaigžņu bērni un piemiņas vietas Dvēseļu dārzs izveidei. «Vēl nesen kāds mani aicināja par šo notikumu runāt, bet atteicos,» saka Žanete. «Miķelītis vienmēr būs, bet tā vairs nav skaudra sāpe, dzīve apaug tai apkārt.»
– Kā jūs satikāties?
Kristaps: Kad man bija septiņi gadi, mūsu ģimene pārcēlās uz dzīvi Ogrē. Mājā pretējā ielas pusē dzīvoja Žanete. Viņa ir pusotra gada vecāka, un bērnībā tā ir milzīga starpība. Izaugām, aizgājām katrs savā dzīvē. Satikāmies pēc gadiem. Nesen biju iesaistījies jaunā biznesā – tika dibināts uzņēmums Dores, skaista fabrika meža vidū –, un vajadzēja veidot zīmola identitāti. Žanetei tajā laikā bija reklāmas aģentūra, un partneris ieteica uzaicināt viņu. Žanete atbrauca pie mums uz mežu, sākām runāt, un tikai tad sapratu, ka tā taču ir mana bērnības kaimiņiene. Atceļā uz Rīgu ierosināju iebraukt ceļmalas kafejnīcā, parunāties par bērnību… Tā mēs satikāmies. Tas notika pirms astoņpadsmit gadiem.
