Uzņēmējs Aigars Rostovskis: Esmu pieredzējis dzīves skarbumu
Viņš nemēdz stāvēt malā un noskatīties, kā risinās notikumi, bet tos vada, nonākot pašā mutuļa viducī. Aigars Rostovskis. Uzņēmējs ar doktora grādu, biznesa augstskolas Turība īpašnieks, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents, Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības palātas asociācijas Eurochambres prezidenta vietnieks, triju meitu un dēla tēvs, pasaules apceļotājs, brīvdomātājs. «Manā vērtību sistēmā būtiskākā ir brīvība,» teiks Aigars.
Foto: Andrejs Nikiforovs. Stils: Laila Trilopa
– Par spīti skaistajam laikam, daudzu cilvēku noskaņojums nav optimistisks – to nevairo ne pasaulē, ne Latvijā notiekošais. Esat iesaistījies birokrātijas apkarošanas darba grupā. Šķiet, bez ārēja spiediena pie mums nekas nemainīsies.
– Tā ir. Primāri mani nodarbina kara tēma, jo manī nav ne mazāko ilūziju, ka Krievija vēlas atgūt savas kādreizējās teritorijas. Šobrīd civilizētajām valstīm pieder puse no pasaules ekonomikas: Amerika veido aptuveni 25 procentus, Eiropa – ap 20, Krievija – aptuveni divus procentus.
Naudas bija maz, dzīvoju kopmītnēs, absolūtā askēzē: mazā istabiņā, kur bija vien gulta.
Ja Eiropa un Amerika turpinātu darboties kopā kā līdz šim, Krievijai nebūtu nekādu izredžu savas ieceres īstenot, taču mēs redzam milzu pārmaiņas Amerikas iekšienē. Tās ekonomikā arvien lielāku lomu sāk spēlēt globālie tehnoloģiju uzņēmumi, un daži to vadītāji nolēmuši mainīt pasauli, uzskatot, ka līdzšinējā pārvaldes forma nav efektīva. Taču, tā kā Amerika ir aizņemta pati ar sevi, pasaule ir nonākusi milzu nenoteiktībā. Šajā kontekstā īpaši būtiski ir domāt par Latvijas ekonomiku un militāro aizsardzību. Tas ir signāls valdībai – samaziniet nevajadzīgos izdevumus! Tos ierobežojot vien par pieciem procentiem, valsts ietaupīs 850 miljonus, ko novirzīt aizsardzībai, – lai nav jāceļ nodokļi un jāvairo ārējais parāds. Taču mēs – uzņēmēji – neesam lēmumu pieņēmēji, mēs varam vien izdarīt spiedienu. Diemžēl daudzi jautājumi ir ielaisti.
Man šobrīd ir 54 gadi, atceros, ka 90. gadu sākumā bija liela nabadzība, bet gaisā virmoja milzu enerģija. Cilvēki sāka veidot biznesus, arī nakts dzīve bija intensīva – piektdienas, sestdienas naktī pie Ģertrūdes ielas Lido stāvēja rinda ar izsalkušiem ballētājiem. Šī enerģija ir zudusi –
