Māris Gailis par dzīves grūtībām: Ja es nebūtu aizgājis no politikas, mēs ar Zaigu būtu izšķīrušies
No vienkāršā «Jā! Man izdevās!» līdz eiforistiskam lidojumam, kas liek domāt – dzīves mērķis ir sasniegts. No rūgtā «Stulbi sanāca» līdz kritieniem, pēc kuriem šķiet – piecelties vairs nebūs iespējams. Dzīves kalna virsotnēm un ielejām katram ir savas mācības un atziņas.
Foto: no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Ekspremjers, ceļotājs un uzņēmējs
Man kā alfa vīrietim uzvara ir ļoti svarīga. Jau bērnībā, kad sāku nodarboties ar orientēšanās sportu, ļoti centos, lai būtu starp labākajiem. Ārkārtīgi priecīgs bija pārsteigums, kad rangā līdz astoņpadsmit gadu vecumam pirmo reizi dabūju otro vietu Latvijas mērogā, bija arī kādas pirmās vietas. Tagad, kad atskatos, redzu, ka lielākā, bez šaubām, ir uzvara pašam pār sevi.
Par to var pasmaidīt, bet vienmēr vairāk esmu domājis par veiksmēm. Man ir viegls sangviniķa raksturs, lieki necepos, bet zaudējis esmu. Vienu brīdi biju multimiljonārs. Uznāca krīze, un lielākā daļa izputēja.
Droši varu teikt, ka finansiāls zaudējums ir nieks uz zaudētu tuvinieku, draugu fona.
