Kristīne Anže par tuvāko cilvēku zaudējumu: Vienā mirklī šīs bezgalīgās sāpes mazināsies
Viņai ir dziedinoša balss, un sarunājoties tā ietin tādā kā siltā segā, nomierina un saka – viss būs labi. Dzīve nav viņu sargājusi no lieliem zaudējumiem, bet, par spīti tam, šī balss nav ieguvusi asāku toni. TV3 Ziņu dienesta vadītāja vietniece Kristīne Anže.
Foto: Lauris Vīksne. Stils: Agija Vismane
Pirms nepilniem sešiem gadiem Kristīne zaudēja savu dvīņumāsu Māru Jaunozolu, vēl pirms tam – mīļoto cilvēku, TV producentu Ēriku Niedru, un neilgi pēc Māras aizgāja Kristīnes mamma. Šī notikumu virkne aizvedusi Kristīni jauna ceļa sākumā – viņa nu ir ne tikai televīzijas cilvēks, bet arī geštaltterapeite, kuras aicinājums ir palīdzēt citiem, kas iet cauri zaudējuma sāpēm.
– Pirms gada, uzstājoties forumā Līdere, noslēgumā teici, ka vēlies atgūt «tādu īstu prieku, kā bērnībā». Tas ir izdevies?
– Vācu prieka mirkļus, un to kļūst aizvien vairāk. Prieks nav konstants stāvoklis, bet ik pa laikam es piedzīvoju dziļus prieka mirkļus, kā bērnībā – visvairāk esot kopā ar mīļiem cilvēkiem, dabā, arī lasot grāmatu…
– Augustā apritēs seši gadi, kopš Māras nav. Ko šie gadi tev atklājuši jaunu par sevi?
– Iekšēju spēku, apziņu, ka varu to izturēt, spēju iziet tam cauri. Dažkārt man jautājuši: kādi ir ieguvumi pēc zaudējumiem? Absolūti dīvains jautājums, bet dažkārt man tādu uzdod. Sākumā dusmojos, ka tas ir nekorekts jautājums.
Bieži vien esmu dzirdējusi – laiks un darbs vienmēr dziedē visu. Es tam pilnīgi nepiekrītu!
Zaudējot neko neiegūsti. Vērtīgākais, ko zinu no savas pieredzes, ir spēja atgūties pēc šiem zaudējumiem. Atrast veidu, kā būt, kā dzīvot, kā krāt prieka mirkļus. Izejot cauri tik ārprātīgam tumšam mežam, spēt ieraudzīt zaļu pļavu, kur var novilkt kurpes un pakāpties saulītē un rasā. Un vēl tas, kam bijusi jēga, – šobrīd jau profesionāli spēju palīdzēt cilvēkiem, kas piedzīvojuši zaudējumu. Jo es zinu, kā tas ir.
