«Kad cilvēki uzzināja, ka Sirmais atnācis uz Ikšķili strādāt…» Diriģenta izaicinājumu gads
Pāris gadu laikā viņam ir izdevies jaukto kori Ikšķile aizvest līdz Rīgas pilij – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā koris uzstājās Triju Zvaigžņu ordeņa un citu augstāko valsts apbalvojumu pasniegšanas svinīgajā ceremonijā. Diriģents Māris Sirmais – sarunā par dzīves balansu, latvieša kodu un melnzemi, kas reizēm jāparok.
Foto: Matīss Markovskis
– Jums nebija viegli atrast brīvu logu mūsu sarunai. Zinu, ka vakar tikai vēlu vakarā beidzās kora mēģinājums Ikšķilē, bet šajā rītā jau pēc stundas jums būs Valsts Akadēmiskā kora Latvija noklausīšanās…
– Pašlaik līdztekus visiem parastajiem pienākumiem – Valsts Akadēmiskajam korim Latvija, Mūzikas akadēmijai un jauktajam korim Ikšķile – notiek arī milzīgs sagatavošanās darbs Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tas prasa ļoti daudz laika, jo kopmēģinājumi pārsvarā notiek reģionos, risinās arī repertuāra pārbaudes skates.
– Kā īsti ir – jūs vadāt dzīvi vai arī dzīve vada jūs?
– Domāju, ka tas notiek abējādi, tomēr mūsu griba un vēlmes, ko gribam sasniegt, spēcīgi mūs ietekmē. Protams, ir likteņa pavērsieni, kas notiek neatkarīgi no mums un var pavērst dzīvi – gan pozitīvi, gan negatīvi –, taču man vienmēr gribas atgriezties pie vārdiem, ko savā laikā izlasīju Zentas Mauriņas memuāros: cilvēka griba ir viņa debesis.
Sapratu, cik grūti piedabūt vīriešus uz dziedāšanu.
Manuprāt, ļoti daudz atkarīgs no mūsu pašu gribas, un tad vai nu ceļam visu uz augšu, vai arī dzīvojam ar saliektu sprandu un noliektu galvu. Kādreiz mums pašiem pietrūkst gribas iztaisnoties un mērķtiecīgi doties izvēlētajā virzienā. Brīžiem šķiet, ka jauniem cilvēkiem trūkst skaidru mērķu un ideālu, un dzenuļa.
