Ilze Ķuzule-Skrastiņa par dzīvi, laulību un maldiem: Man tika uzlikts labās meitenes tēls
Ilze Ķuzule-Skrastiņa jau labu laiku ir viena no Dailes teātra pamatvērtībām un asīm. Izcīnīt savu vietu viņai nav bijis viegli. Ironiski, ka, uzsākot aktrises gaitas, Ilze bieži palika savu vismīļāko cilvēku – mammas Māras Zālītes un vīra Artūra Skrastiņa – ēnā. Ilze ilgi cīkstējās ar ārējiem spēkiem, lai pierādītu, ka viņa pati ir vērtība. Bet izrādījās, ka viņas miera atslēga slēpjas pašas attieksmē – ieraudzīt un noticēt savam kodolam.
Foto: Ieva Andrupe. Stils: Laila Trilopa. Vide: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Sēžu, klausos un domāju: paldies Dievam, ka tas ir mans vīrs!
– Savulaik esi sniegusi daudz interviju, bet pēdējā laikā – nemaz.
– Jā, es izvēlos paklusēt. Tagad, godīgi sakot, arī nolēmu: runāšu šo vienu reizi. Pirms vairāk nekā desmit gadiem SANTĀ bija mana pirmā lielā intervija, nostrādāja sentiments.
– Par tevi domāju kopš izrādes Visas viņas. Un tagad vēl Sapnis vasaras naktī, kur tu biji izcila! Bet skatos, ka ar interviju esmu trāpījusi uz tavu četrdesmito dzimšanas dienu.
– Un man šķita, ka tieši tāpēc tu man zvani! (Smejas.)
– Tev ir tāds periods, kad negribas runāt?
– Beidzot sev esmu atzinusi, ka esmu izteikts introverts, kurš bieži spiests būt ekstraverts. Otrs: mani kaitina tukša muldēšana, kas, kā likums, beidzas ar čīkstēšanu.
Es tajā negribu iesaistīties, tāpat kā esmu arī iemācījusies nepalikt vidē, kas man nepatīk.
