FOTO: Jubilārs Kaspars Daugaviņš parāda, kas slēpjas viņa bāriņā. Ekskluzīva kolekcija!
«Nekādu baigo krājumu man nav – kaut kādas dažas pudeles,» verot savu bāru skapjus, žurnālam «Klubs» pieticīgi taisnojās Latvijas hokeja valstsvienības kapteinis Kaspars Daugaviņš. Stiprā alkohola skapis viņam pieklājīgs, vīna skapis – tikpat pieklājīgs, glāžu – pilni plaukti, tikai alus ledusskapis bija tukšs…
Foto: No izdevniecības Žurnāls Santa arhīva (Gatis Gierts)
Daugaviņš un alkohols nav sirdsdraugi. Kasparam vislabāk garšo alus, bet no stiprajiem dzērieniem – viskijs. Ja ir kāds jauns, iepriekš nepagaršots, ielej vakarā glāzē 50 gramus un salīdzina – maigāks vai stiprāks, dūmains vai kūpināts. «Nevienu citu dzērienu tā izbaudīt nevaru,» atzīstas Kaspars.
Vasara un alus
«Kur ir alus!?» Tā Daugaviņš pagājušajā pavsarī Tamperē sauca hokeja halles ģērbtuvē pēc leģendārās spēles ar ASV izlasi, kurā Latvijā izcīnīja bronzas medaļu. «Tobrīd četras kastes alus bija izdzertas, pēc mana sauciena ienesa piekto – divas pudeles dabūju. Kādreiz teica, ka sportisti alkoholu nelieto, bet tā nav! Pēc čempionāta mēs, spēlētāji, izdzērām daudz alus – vairākas kastes aizlidoja stundas laikā. Sezona beigusies! Mums, hokejistiem, arī gribas relaksēties, smadzenes atpūtināt. Vasarā to var atļauties, bet, kad sākas sezona, nākas sevi disciplinēt. Lai gan… Manuprāt, vienu vai divas pudeles alus pēc spēles var izdzert arī sezonas laikā. Alū nav nekā slikta vai ļauna: daudz ogļhidrātu, vitamīnu, ķermenis relaksējas, var labāk aizmigt, nevis pusnakti mocīties neguļot,» sacīja Kaspars.
Daugaviņš Latvijā visaugstāk vērtē gaišo alu – Valmiermuižas un Tērvetes, kopš aizgājušās vasaras viņam garšo arī Wenden Brewery. Ārzemēs viņš allaž cenšas pagaršot kādu jaunu alu:
«Neesmu kā tūristi, kas kopš deviņdesmitajiem gadiem Vecrīgā meklē tikai Zelta alu, lai gan mums ir tik daudz dažādu citu brūvējumu.»
Kā atgādinājums par saucienu Tamperē Kasparam šovasar pārsvarā dāvināts alus – pat ar īpaša dizaina etiķetēm un uzrakstu: «Kur ir alus?» Parasti Kaspars krietnus alus krājumus glabā pirts mājas ledusskapī un kastēs garāžā, bet – vasara beigusies, un alus beidzies. Sākoties hokeja sezonai, alus krājumi vairs netiek papildināti, lai nebojājas.
Savas dāvanas citiem nedāvina
Daugaviņš rūpējas, lai stipro alkoholisko dzērienu mājas bārā atrodas kaut kas gan ciemiņiem ar izmeklētāko gaumi, gan tādiem, kuri paši īsti nezina, ko grib. «Parasti bāru piepildu vienreiz gadā – kad beidzas hokeja sezona un lielākā ballītē svinu savu dzimšanas dienu, kas parasti iekrīt čempja laikā,» saka Kaspars.
«Aizbraucu uz alkohola tirdzniecības bāzi un sakrāmēju pilnus ratus par labu summu.
Nesaprotu, kāpēc dzērieni jāpērk pārtikas veikalos, jo tur tie ir daudz dārgāki nekā specializētajos alkohola veikalos.
Iepērkoties ņemu pudeles no visiem alkohola veidiem – lai mājās ir gan vīns un šampanietis, gan viskijs, konjaks, šņabis un citi. Manā bārā vienmēr atvērtas daudzas pudeles – ko ciemiņi grib, to pagaršo, nevis atrauj vienu pudeli un dzer, kamēr tukša. Joprojām atceros, ka manam tētim garšoja konjaks, tāpēc vienmēr skatījos, lai bārā vienmēr ir viņa mīļākais konjaks – jebkura ražotāja, bet tikai un vienīgi VS.»
