Māju sajūta: Dizaina studijas Asketic līdzdibinātāja Miķeļa Baštika atziņas

Skaistākās bērnības atmiņas 

«Aplūkojot fotogrāfijas, skaidrs ir viens – manas bērnības mājas droši vien neatbilstu mūsdienu estētiskā interjera standartiem. Tāds tipisks, mazs dzīvoklītis, no grīdas līdz griestiem pārbāzts ar vecām padomju laika sekcijām… Taču atmiņas par tur pavadīto laiku ir ārkārtīgi sirsnīgas un mīļas. Tas liek domāt, ka augošam bērnam par vides estētiku ir pilnīgi vienalga.

Nekas nav skumjāks par skaistu mēbeli, galdu vai sienu, kas pēc laika vairs neizskatās tā, kā biji iecerējis.

Dizaina elementi, galdiņš, kas pirkts par tēta mēneša algu, droši vien nav pats svarīgākais, ja vēlies bērniem radīt emocionāli pozitīvu vidi. Negribas dzīves telpu piepildīt ar fancy mēbelēm, kuras pēc tam nedrīkst atļauties sasmērēt, salauzt vai saplēst. Vai mājā, kurā aug aktīvi bērni, novietot dīvānu par pāris tūkstošiem eiro, pēc tam aizliedzot uz tā izlēkāties vai brēcot uz mazajiem, kāpēc mēbele ir vienos plankumos. Gribas atrast lietas, kuras nevis ierobežo vai paverdzina ar savu dārgo skaistumu, bet gan ļauj baudīt materiālu un reizē labi kalpo. Tāpēc īpaši neaizraujamies ar interjeram piemērotu dizaina pērļu medīšanu. Vairāk domājam par to, kā radīt ģimenisku atmosfēru, ko bērns atcerēsies visu atlikušo mūžu, lai arī kādās sienās būtu uzaudzis.» 

Piedzīvot brīvību

«Mūsu vēlme ir dzīvot mājā, kur iespējams plaši atvērt durvis, izskriet laukā un uzreiz ieelpot dabu, piedzīvojot plašu pieredžu un izjūtu spektru. Gribas bērniem sniegt iespēju pieredzēt visus dabas elementus jebkurā gadalaikā. Kad, izejot ārā, ir brīvība, var spēlēties ar ūdeni, dubļiem, smiltīm, akmeņiem, būvmateriāliem, kokiem, tā ļaujot iztēlei darboties. Piedzīvot, kā mainās gadalaiki – šodien sniegs pielīp pie rokām, bet rītdien nokūst. Iemācīt, kas notiek pavasarī, vasarā, rudenī, ziemā un kāds ir dzīves un gadalaiku ritums. Sniegt iespēju vismaz uz pāris stundām pazust vietā bez ārējiem kairinātājiem un impulsiem.