Iemīlēt vērtīgās selerijas. Ceļvedis no sēšanas un audzēšanas līdz veselības uzlabošanai

Skaidro
Mārīte Gailīte,
agronome un dārzeņkopības eksperte

Apmēram pirms 30 gadiem pētījumos tika konstatēts, ka seleriju sula spēj šķīdināt sāļus, kas veidojas nierēs un urīnvados.

Visu seleriju dzimtene ir Vidusjūras piekraste, un jau Senajā Grieķijā zirgus pirms sacensībām baroja ar kātu selerijām, bet uzvarētājus vainagoja ne tikai ar lauriem, bet arī ar lapu selerijām. Zināms, ka pasaules tirgū kātu selerijas ir vairāk izplatītas nekā sakņu, savukārt Latvijā zemnieki audzē gandrīz tikai sakņu selerijas. Amatieriem paredzētājās sēklu sīkpakās mēdz piedāvāt gan kātu, gan sakņu seleriju sēklas. 

Seleriju veidi

Selerijas (Apium graveolens L.) ir seleriju dzimtas (Apiaceae) divgadīgi augi. Atkarībā no pasugas izšķir sakņu (A. graveolens L. var. rapaceum), kātu (A. graveolens L. var. dulce) un lapu (A. graveolens L. var. secalinum) selerijas. Visas trīs pasugas pirmajā audzēšanas gadā izveido lapu rozeti, bet nākamajā gadā zied. Sakņu selerijas veido lielu, apaļu sakni ar blīvu, baltu, sulīgu mīkstumu. Kaut gan to sauc par sakni, patiesībā bumbulis veidojas no sakņu kakliņa (jeb hipokotila) paresninājuma, bet īstās saknes atrodas zem tā.