Agronome Jūlija Vilcāne: Ziniet, kas vēl var palīdzēt tikt pie labiem, ražīgiem stādiem?

Daudzi pēta koronavīrusu un tā saistību ar cilvēku ģenētiku. Tas ir tas, ar ko nodarbojos, tikai – saistībā ar augiem.

JŪLIJA VILCĀNE

•  Agronome un mikrobioloģe, kas aizraujas ar augu slimību ģenētikas pētīšanu. 
•  Padziļināti interesējas par augu aizsardzību un mēslošanu cilvēkam un dabai draudzīgā veidā.
•  Ieguvusi arī dārznieces izglītību, kas ļauj izprast dārza veselību no praktiskās puses.
•  Ikdienā strādā par tehniskā mārketinga projektu vadītāju uzņēmumā Agrimatco un konsultē lauksaimniekus un dārzkopjus.
•  Pasniedz kursus par dārza veselību un vada lekcijas Bulduru Dārzkopības vidusskolā.
•  Arī pati turpina mācīties, studēt, braukt pieredzes apmaiņā uz citām valstīm un sajust pasaules elpu nozarē.
•  Tic zaļo pirkstiņu teorijai. «Lai gan zinātniska pamatojuma tam nav, iedodot dažādiem cilvēkiem vienas un tās pašas sēklas, kas iesētas vienā un tajā pašā substrātā, vienam aug un otram ne.»
•  Jelgavniece, šobrīd Jelgavā veido pati savu sapņu dārziņu.
•  Dalās praktiskos sezonālos padomos par dārzu savā Instagram kontā @daarzniece un lapā augueksperts.lv.
•  Mamma dēlam Markam, seši gadi.
•  Pašai 36 gadi.

– Teicāt, ka jums šobrīd, decembra vidū, ir atvaļinājums. Tas laikam ir vienīgais brīdis, kad agronoms var ievilkt elpu, vai ne?
– (Smejas.) Patiesībā man atvaļinājuma nav nekad. Ja ir brīvbrīdis darbā, tad ir visādi citi pienākumi, mācības pašai, mēģinu noķert kādus seminārus, vebinārus ārzemēs – dažreiz pat Amerikā, kas nozīmē, ka reizēm sanāk tam veltīt arī naktis. Pēdējais īstais atvaļinājums, kad izbraucu no valsts un atļāvos izslēgt tālruni uz divām nedēļām un nebūt sasniedzama, bija īsi pirms pandēmijas. Visā citā laikā mans telefons ir karsts – īpaši tagad, ziemā, kad ir aktīvākais konsultāciju laiks, jaunās sezonas plānošanas brīdis, ražas analizēšana. Strādāju ar saimniecībām, konsultēju un palīdzu veikt analīzi par izaudzēto, par izmaiņām, kas ieviestas un izrādījušās efektīvas vai – gluži pretēji – neefektīvas. Esmu laika gaitā sapratusi, ka pie manis nonāk cilvēki, kas citur nav atraduši padomu.

– Gluži kā pie daktera!
– Pēc profesijas esmu agronome, dārzniece un mikrobioloģe. Abi mani vecāki ir agronomi, tādēļ, godīgi sakot, agronomijas studijas man bija garlaicīgas, jo daudz ko bija jau iemācījuši mamma un tētis. 

Desmit gadus nostrādāju par augu patologu gan laboratorijā, gan uz lauka, gan iesaistoties pētījumos. Esmu pabeigusi doktora studijas molekulārajā mikrobioloģijā – pētīju, kāpēc, piemēram, viena slimība krūmmellenēm ir, bet ābelēm nav. Līdzīgi kā tagad daudzi pēta koronavīrusu un tā saistību ar cilvēku ģenētiku. Tas ir tas, ar ko nodarbojos, tikai – saistībā ar augiem. Trakākais, ka man viss interesē un visu gribas darīt!