Valmierietes Antas Paegles lepnums – skaistais virtuves dārzs un siltumnīca ar zaļo dīvānu
Mīlēts, lolots un aprūpēts – tāds ir valmierietes Antas Paegles dārzs. Saimnieces sirdslieta un vaļasprieks, kurā ģimene viņu atbalsta. Dārzā tiek cienītas un godātas senās vērtības un lolots katrs augs. Bet, kad pienācis brīdis pārmaiņām, atklājas pilnīgi jauna, citāda dārza pasaule, ko iemīlēt un kur darboties saimnieces zaļajiem pirkstiņiem.
Foto: Baiba Birzniece (no Let it Bloom arhīva)
Druvis un Anta Paegļi ir valmierieši. Druvja uzņēmuma 4Plus ražotnēs Valmierā un Alūksnē apsi pārstrādā saunas, apdares materiālos un akustiskajos paneļos, bet no atlikumiem ražo skaidu briketes kurināšanai. Anta strādā Vidzemes slimnīcas lietvedībā. Divtūkstošo gadu sākumā viņi iegādājās 30. gados celtu funkcionālisma stila ģimenes māju līdz ar 2400 kvadrātmetru plašu dārzu. Par laimi, padomju laikos īpašums nebija sadalīts. «Taču dārzs bija pilnīgi aizaudzis,» atceras Anta. «Tīrot dārzu, vīrs no tā izņēma 40 kociņus un krūmiņus. Bet citus šīs vietas vēstures lieciniekus sargājam un lutinām joprojām. No divām lielajām eglēm pie mājas gan palikusi tikai viena. Otru diemžēl nācās likvidēt, jo tā auga pārāk tuvu mājai un saknes bojāja ēkas pamatus. Lolota tiek lielā Holandes liepa ar milzu lapām.
Mūsdienu virtuves dārzā skaistākais ir tas, ka tajos neaug tikai dārzeņi vien.
Zari tai sniedzas līdz zemei un vasarā ir kā zaļa istaba. Vēl divas ābeles no kādreizējā augļu dārza. Un liepu dzīvžogs gar ielu. Par peonijām gan sākumā teicu, ka man tās nevajag, un izmetu komposta kaudzē. Taču tās tur tik labi jutās, dzīvoja, ka atkal tika iestādītas goda vietā, un tagad varu pat padalīties ar savām skaistajām, senajām rozā peonijām.» Pirmās dārza pārvērtības pirms vairāk nekā 20 gadiem notika ar slavenās Burtnieku dārznieces Zentas Skrastiņas atbalstu. Ka toreiz modē bija skujkoki, vēl arvien liecina divi lielie dzīvības koki pie mājas ieejas.
Puķes virtuves dārzā
«Dārzs ir mans hobijs, prieks un sirdslieta, kam veltu brīvos brīžus. Vīrs par mani pat smejas: kā pavasaris, tā lāpsta rokā, un atkal kaut ko pārceļu uz citu vietu. Vasarā paskatos, vai tas man patīk vai nepatīk. Un saprotu, ka ne viss, ko esmu gribējusi izveidot, man īsti iet pie sirds. Tā pamazām nonācu pie domas, ka vajadzētu lūgt profesionāļu palīdzību, lai dārzu padarītu strukturētāku un mūsdienīgāku.
