Psihoterapeite Ginta Ratniece: Varbūt jau esam iebraukuši otrā grāvī ar emocijām
Gintas raidieraksts piecu gadu laikā Latvijā ir ieguvis manāmu popularitāti. Lai gan tur nav ne slavenu viesu, ne karstu tēmu, tikai viņas divas – Ginta un viņas meita, turklāt sarunas ir gana nopietnas. Ginta Ratniece. Psihoterapijas speciāliste, Junga analītiķe, supervizore un lektore. Cilvēks no Latvijas psihoterapijas pirmsākumiem, kad pie mums šo jomu vēl apguva pēc ārzemju programmām un pie ārzemju lektoriem. Vairāk nekā 30 gadu pieredze. Autoritāte kolēģu un studentu vidū. Gintai ir maniere runāt diezgan klusu, un tas liek viņā klausīties divtik uzmanīgi. Jo lieku viņa nerunā.
Foto: Ieva Andrupe. Stils: Laila Trilopa
– Klasisks psihoterapijas kabineta jautājums – kā tu šobrīd jūties? Tad tev šobrīd ir tāds kā pārdomu brīdis?
– Man jau kādu brīdi ir pārdomu laiks. Domāju, kā beidzot sākt strādāt mazāk… Turklāt šoziem diezgan daudz slimoju, tas arī bija iemesls pārdomāt, kā un cik daudz turpināt strādāt. Biju plānojusi uz 55. dzimšanas dienu uzdāvināt sev dāvanu – mazāk darba. Bet aiziet vienmēr ir grūti. Man ir tāds mīļš teiciens no kādas krievu komēdijas, ko varētu tulkot kā: ieeja rublis, izeja – trīs. Pārtraukt attiecības gandrīz vienmēr ir daudz sarežģītāk nekā tajās iesaistīties, un ar klientiem ilgstošas attiecības nevar pabeigt tā – vienā brīdī. Es gan konsekventi vairs neņemu jaunus klientus, vairāk atsaku dažādiem piedāvājumiem un projektiem. Tik un tā tas nav vienkārši.
– Vairāk nekā 30 gadu psihoterapijā – tas nav maz. Vai pa šo laiku psihoterapijas joma ir mainījusies?
– Ir – gan psiholoģija, gan psihoterapija. Deviņdesmitajos, kad sākām, pie mums nebija tik izteiktas specializācijas, kā jau bija ārzemēs. Mēs apguvām visu, kas bija pieejams, atceros, gāju uz visiem semināriem klausīties visus lektorus, kas pie mums brauca.
Jau gandrīz ir tā: ja tev nav sava psihoterapeita vai psihiatra un varbūt pat savas diagnozes, ja tu nelieto zāles, tad tu neesi interesants.
Tolaik to bija iespējams aptvert, tagad parādās aizvien izteiktāka diferenciācija. Arī visas jaunās vēsmas mēs piedzīvojam gandrīz uzreiz, sajūtam pulsu un ejam līdzi. Vēl pa šo laiku ļoti ir mainījusies supervīzija. Kad beidzu supervizoru apmācību 2004. gadā, par to gandrīz nebija grāmatu, tagad ir gan supervīzijas teorija, gan apmācības programmas katrā virzienā – gan pasaulē, gan pie mums.
