«Esat atnākuši kaut ko salabot vai civilizēti izšķirties?» Reāla pieredze pāru terapijā
Tā ir ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules tendence: pāri, kas kopā izaudzinājuši bērnus, uzcēluši māju, sasnieguši karjeras virsotnes, konstatē, ka viens otram kļuvuši sveši un būtu vieglāk iet katram savu ceļu – tā vietā, lai baudītu darba augļus, jo brīva laika nu ir vairāk. Tomēr reizēm pirms oficiālās šķiršanās viņi nolemj pamēģināt pāru terapiju. Ko tā spēj palīdzēt, bet kas nav tās varā?
Foto: Shutterstock
Konsultēja psihoterapeits Gatis Līdums,
vairāku grāmatu par pāra attiecībām autors
– Kāds ir tipisks pirmais teikums, ko saka pāri, atnākuši pie tevis uz konsultāciju?
– Apmēram tā: mums iet slikti, un mēs gribam, lai mums iet labāk. Tad nu ir jānoskaidro, kāpēc neiet labi. Ļoti bieži izrādās, ka abi ir spēcīgi attālinājušies viens no otra. Dzīve tajos divdesmit vai vairāk kopdzīves gados ir bijusi dinamiska – bērni, skolas, pulciņi, daudz darba un pienākumu. Un šajā laikā viņi ir iztikuši ar vecajām rezervēm, kas patiesībā sen jau izsīkušas.
Mēs esam šajā pasaulē, lai pelnītu piķi un skolotu bērnus… Nē! Mēs esam šeit, lai piedzīvotu dzīvi.
Nu atmodušies, saskatījušies un sapratuši, ka viens otram runā garām, bet tas viņiem neder, jo gribas atkal dzirdēt otru. Grūtākais, ka jau labu laiku, gadiem ilgi, abi ir bijuši ārkārtīgi kritiski viens pret otru. Bet nekas tā nesabojā attiecības kā kritiskums.
– Vai reizēm nav tā, ka attiecības ir tik sliktas, ka terapeitam, tēlaini izsakoties, atliek vien izrakstīt tām miršanas apliecību?
– Jā, iespējams, ka aizvainojumu un pāridarījumu sakrājies tik daudz, ka attiecības tik tikko dvašo, bet, ja jau viņi ir kopā ienākuši pa manām durvīm, tātad attiecības tomēr vēl drusciņ elpo.
