Seksa apskatnieces Zeldas pieredze kapusvētku svinēšanā (18+)

Vīrieši, sieviete nelaužas, ja jūs viņai patīkat! Visi tie «vēlāk, ne te, ne tagad, mums vienam otru labāk jāiepazīst un tamlīdzīgi» ir tikai pieklājīga atšūšana.

Kopš bērnības zinu, kā tas notiek Ziemeļvidzemē, kurp mani veda vecāki: staigāšana pa kapiem, visādi cilvēki, kuri apjautājās par manu vecumu, brīnījās, ka es augu, un šie teksti ar apskaužamu precizitāti atkārtojās ik pēc 50 metriem, satiekot nākamos. Bet visu varēja paciest, jo laukumā pie kapiem atradās autoveikali ar limonādi, smilšu gredzeniem, pīrādziņiem un dažkārt pat saldējumu. Kā jau svētkos, dzert silto, putojošo un saldo limonādi varēja, cik tik lien, – pārējā laikā pie tādām lietām netiku. Kāpēc es to stāstu… Tikvien, lai liktu nojaust – kapusvētki, tas ir saliktenis, un otra daļa šajā vārdā ir svētki. Tātad jautrībai ir jābūt!

Kopš esmu sasniegusi vecumu, kurā uz šiem svētkiem vedu mammu, nevis vecāki ved mani, es pati arī esmu atbildīga par izklaidēm vismaz 4 stundu garumā, kamēr mamma pēc oficiālās daļas tiekas ar draugiem. Iespējas ir dažādas – topless sauļošanās un peldes nomaļā meža ezeriņā, brauciens pa apkārtnes laukiem, baudot Latvijas vasaras skaistumu, gulēšana pļavā ar jaunākajiem žurnāliem vai arī… Vai arī, pārfrazējot saukli «Apceļo dzimto zemi» par «Iepazīsti dzimtās zemes vīriešus», iet uz randiņiem ar mazpilsētā vai tās tuvumā esošajiem kungiem. Visvairāk atceros šīs tikšanās…

Kungs dzīvoja mazpilsētā, kādus 100 kilometrus no šīs kapusvētku pilsētiņas, jau Latgales pusē. Sapratis, ka iespēja satikt rīdzinieci 95 kilometru attālumā ir labāka nekā nesties 220 kilometru līdz pašai galvaspilsētai, vīrietis zibenīgi ierosināja saredzēties un sapazīties tuvāk. Bijām rakstījuši viens otram, sūtījuši foto un pat runājušies pa telefonu; šķita, ka tikšanās būs jauka un varbūt, varbūt…