Reanimatologs Roberts Fūrmanis: Cilvēks slīkst klusējot

Visi tie āmuri, kas izraisa ceļu satiksmes negadījumus, cieš vismazāk. Vairāk cieš citi iesaistītie. Trijos no pieciem gadījumiem tā ir.

– Tev kā cilvēkam, kurš redzējis tik daudz, ir iespēja uzrunāt lielu vīriešu auditoriju. Kas ir tas, ko uzreiz gribētos viņiem pateikt?
– Veči, esam prātīgi! Jo aiz kārtīga veča stāv laba ģimene. Ja vīrietis sevi nesaudzēs, viņa ģimene paliks bez ģimenes galvas. Bērniem vajag tēvu, sievai vīru.

– Mēs esam neprātīgi?
– Ir pietiekami daudz neprātīgu veču, vīru un kungu, kas pārgalvīgi brauc, lec ūdenī uz galvas un visādi citādi bezjēdzīgi aiziet bojā. Vīriešu zudums dažbrīd ir ievērojams.

– Kāpēc tā ir? Kāpēc mēs Eiropas statistikā esam pirmajās vietās gan slīkšanā, gan ceļu satiksmes negadījumos?
– Par satiksmes negadījumiem runājot, man gribētos teikt, ka daļa vainas jāuzņemas ceļu infrastruktūrai. Lielākās Latvijas pilsētas galvenokārt savieno šosejas ar divām joslām – pa vienai katrā virzienā. Kungam no Liepājas uz Rīgu gribas paspēt ātrāk, tāpēc viņš braucot veic agresīvus manevrus. Otrkārt, pie vainas ir mūsu domāšana. Šorīt braucot no Jūrmalas uz Rīgu, arī redzēju, kā cilvēki, veicot savādus manevrus, brauc nepārdomāti. No rīta lija. Es braucu pa šoseju ar 95 kilometriem stundā. Viens man sēdēja astē un dikti gribēja tikt garām. Tad viņš atrada spraugu un žvangājoties pa risēm aiznesās garām. Ko viņš ieguva? Pie Spices luksofora mēs satikāmies. 

– Ceļu infrastruktūra nav sakārtota. Bet kas vainas ūdeņiem? Tie taču mums ir labi.