Pedagogs Oskars Kaulēns: Bērnībā ilgstoši esmu bijis mobinga upuris

Pieturzīmes

•  Dzimis 1985. gadā Rīgā, mācījies Iļģuciema vidusskolā.
•  Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura un maģistra grādu politikas zinātnē.
•  Iesaistoties programmā Iespējamā misija, strādājis par vēstures, politikas un kulturoloģijas skolotāju Rīgas Lietuviešu vidusskolā. 
•  Bijis Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas direktora vietnieks metodiskajā darbā.
•  35 gadu vecumā, uzvarot konkursā, kļuvis par Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktoru.
•  Intereses – tautas dejas, literatūra, teātris.

Neuzskatu, ka visiem skolotājiem, kuri ir sistēmā, vajadzētu palielināt algu tikai tāpēc, ka viņi ir skolotāji.

Viņš ir skolas direktors, kurš uzskata, ka mājasdarbi skolēniem nav obligāti, ja tiem nav pievienotās vērtības. Oskara Kaulēna vadītajā Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā skolotājiem ir diena, kad viņi darbā ierodas, ģērbušies bērnības sapņu profesijas tērpā. Un, kad Oskars kopā ar saviem skolēniem ierodas dzimtajā Rīgā, tad Facebook vietnē par to ziņo ar ierakstu: «Rīga, turi savu jumtu! Mēs nākam!»
Viņa pirmais darbs izglītības jomā bija studiju metodiķis Latvijas Universitātē, kur vieglprātīgie studenti, laikā neiesnieguši studiju darbus, nodurtu galvu, izmantodami visneticamākos aizbildinājumus, nāca diedelēt pagarinājumu to nodošanai. Oskars katram esot veltījis laiku, iedrošinājis, atbalstījis. Esmu pārliecināta, ka amata aprakstā no viņa šāda laipnība netika prasīta.

– Kāpēc teju katrs vīrietis, kurš tikai paskatās izglītības sektora virzienā, jau tiek teju nēsāts uz rokām, un kāpēc pedagogu vidū joprojām maz vīriešu? Atalgojuma, prestiža jautājums?
– Atalgojums ir viens no faktoriem, īpaši, ja pieņemam uzskatu – vīrietim jāapgādā ģimene. Taču šī ir tāda izmērāma lieta – maksājiet vairāk, un izglītības jomā būs vairāk vīriešu! Bet ir vēl kas – netverams –, un tas ir stāsts par organizāciju iekšējo kultūru. Negribu apgalvot, ka vīrieši un sievietes domā diametrāli pretēji, tomēr vīrišķā puse parasti uzskata, ka visam jānotiek racionāli, ātri, efektīvi. Lielākoties skolās ir sieviešu kolektīvs, un tam ir arī – negribas tā skarbi teikt – blaknes. Viena no tām – ļoti daudz par problēmām runāt, bet ne vienmēr ieraudzīt risinājumus. Esmu pieredzējis arī gan drusciņ baumošanas, gan runāšanu aplinkus. Bet to pašu droši vien izjūt ne tikai vīrietis, bet arī sieviete, kas ienāk organizācijā, – ja gribi risināt problēmas un būt efektīvs, ne vienmēr organizācijas kultūra ir atbalstoša, ļaujot izdarīt to, ko gribas izdarīt.