Mūziķis Ralfs Eilands — ar uzartu sirdi 2

– Būt mūziķim – ko tas no tevis prasa? 
– Mūzikai esmu veltījis savu dzīvi no sešu gadu vecuma. Tieši tad pirmo reizi apzinājos, ka būšu mūziķis. Lai darītu radošu darbu, ir svarīgi apbružāties. Tas veido tavu kodolu un ideju. To nevar apgūt, izejot meistarklasi vai kursus. Nepietiek ar dažiem gadiem kondženē. Protams, tad tev būs nospicēta profesionālā meistarība, bet, ja vēlies runāt par ideju, nozīme ir cilvēcīgajam faktoram.  

– Kāda ir tava ideja?
– Globāli tā ir ļoti vienkārša – vajag cienīt sevi, apzināties savu cenu un nekad nepārdoties par zemāku, bet tajā pašā laikā izturēties cieņpilni un mīloši pret ikvienu cilvēku.

– Un kāda ir Ralfa Eilanda cena?
– Mana cena ir mans gods. Zem sava goda es nekritīšu. Piemēram, esmu pateicis, ka nevēlos būt ātro kredītu reklāmās. Tajā pašā laikā saprotu cilvēkus, kuri paņem ātro kredītu. Es to nenosodu. Bet mani šīs kompānijas savām vajadzībām nenopirks ne par kādu naudu.

– Ir mēģinājuši?
– Jā. Neatceros, cik piedāvāja. Bet, tiklīdz dzirdēju, kurš par mani interesējas, teicu, lai pat netērē laiku un neturpina runāt, – mani viņu piedāvājums neinteresē.

– Man savukārt cieņpilns šķiet fakts, ka ar 31 000 sekotāju instagramā neesi kļuvis par influenceri jeb ietekmeli. Tev pat profilā minēts, ka ar sadarbības piedāvājumiem lūgums netraucēt.  

Mūzika gluži vienkārši ir lieta, kas man sanāk un patīk, taču pienāks brīdis, kad pateikšu – paldies, es beidzu.

– Man ir draugi influenceri. Viņi zina manu nostāju. Es viņiem nepārmetu to, ko viņi dara. Bet personīgi nevēlos neko reklamēt savos soctīklos. Vien doma par to, ka man kāds sūta superveselīgu pārtikas kasti, kas man jānobildē un jāieliek soctīklos, šķiet neriktīga. Ļoti bieži rādu galda spēles, jo man gluži vienkārši tās patīk, nevis man par to maksā. 

– Kā, gadiem ejot, mainās tava ideja?
– Gadiem ejot, es mainos, un ideja mainās man līdzi. Uzskatu, ka cilvēkam jāpiedzīvo zināms skaits kāzu, bēru, dzimšanas dienu, lai viņš nobružātos.

– Kas ir tavas bēres, ja mēs tā tēlaini runājam?