Latviešu sarkanie spiegi Tiltiņi

Latvijas slavenāko sarkano spiegu vēsturē īpaša vieta ir kādai trijotnei. Brāļi Tiltiņi, no kuriem vecākais par sievu apņēma «latviešu Matu Hari» – Mariju, trijatā kalpoja padomju izlūkdienesta interesēs, iekuļoties neticamās avantūrās. Tā saukto nelegāļu statusā viņi darbojās bez diplomātiskā piesega. Spiegošana Parīzē, dalība vērienīgās tanku kaujās pilsoņu karā Spānijā, plaša dolāru viltošanas afēra. Viņu dzīve bija traģiska, taču piesātināta, vētraina un, nebaidoties šā vārda, – leģendāra. Latvijā maz pētīta.
Jānis Zvērs
Foto: No publicitātes materiāliem un Shutterstock

«Padomju Savienības varonis pulkvedis Armāns» – uz sovjetu pastkartītes redzams cilvēks hameleons Pēteris Tiltiņš. Sejā viegls smīns, atkāpušies mati, kas pārķemmēti pāri galvai. Šķelmīgi viltīgs kūmiņa skatiens un izteiksmīgas, maskulīnas uzacis. Iestīvināta padomju frenča apkaklīte. Pie krūtīm medaļa – Zelta zvaigzne. No padomju režīmam kalpojošās Tiltiņu trijotnes tieši Pēterim ir ticis tas lielākais gods. Lai gan spiegu asinsradinieku duetā galvenā loma bija vecākajam brālim, slavas starmešos pat pēc savas nāves vairāk tika izcelts tieši jaunākais, jo vecāko padomju režīms nošāva un centās izdzēst no vēstures annālēm.

Tiltiņu brāļi nākuši no gleznainā Mežotnes pagasta. Alfrēds dzimis 1897. gada 4. martā zemnieka Matīsa Tiltiņa ģimenē Sesavas pagasta Vidus muižā. Pēteris Pauls pasaulē nāca sešus gadus vēlāk. Vecākais no Tiltiņiem izglītību guva cariskās Krievijas militārajā kalvē. Pašā Pirmā pasaules kara priekšvakarā, 1914. gadā, Alfrēds pabeidza Alekseja Kara skolu Maskavā. Kara laikā Alfrēds dienēja latviešu strēlnieku vienībās, Krievijas pilsoņu kara laikā ­iestājās ­boļševiku partijā.

Vien divus gadus vēlāk Pēteris pārvācās uz Parīzi. Kā gan tas būtu iespējams trūcīgam studentam?

1919. gadā Alfrēds sāka studēt Sarkanās armijas Ģenerālštāba akadēmijā un jau studiju laikā darbojās kā Rjazaņas provinces partizānu nodaļu vecākais štāba priekšnieks. Alfrēds izpelnījās režīma uzslavas, ir apbalvots ar Sarkanā karoga ordeni. «Uzbrūkot ienaidniekam, sagūstīja vieglo automašīnu ar operatīvo saraksti, ļāva noskaidrot ienaidnieka nodomus,» vēsta paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu. Kaujās Alfrēds tika ievainots, un 1920. gada augustā latviešu boļševiku kareivi sagūstīja poļi. 1921. gada februārī karagūstekņu apmaiņas rezultātā viņš atgriezās Padomju Krievijā.

Abonē Santa+ un lasi labākos materiālus pilnā apjomā no 15 izdevniecības Santa žurnāliem.

Baudi kvalitatīvu saturu bez reklāmām un piedalies diskusijās.

Abonēt Santa+

Oriģināls saturs

Santa+ ir digitālais žurnāls, kurš aptver izdevniecības žurnālu labāko saturu. Portāla mērķis ir kļūt par glancēto žurnālu digitālajā vidē.

Bez reklāmām

Digitālā tīrība. Saturs un laukums bez reklāmas.

Jauna lasīšanas pieredze

Laiks atvērt, ne pāršķirt.