Izdzīvošanas skolas vadītājs Oskars Špickopfs: Par vīrieti nepiedzimst, par vīrieti jākļūst

Ir svarīgi, ka tēvs jau bērnībā dēlam apstiprina: tu esi mans mīļotais, gaidītais dēls, tev viss izdosies šajā pasaulē, es tevi vadīšu, rādīšu, un tālāk tu iesi pats.

– Kā izšķīlās ideja veidot Izdzīvošanas skolu?
– Skolu izveidojām kopā ar Mareku Dombrovski. Aizsākums meklējams vienkāršā, foršā pārgājienā. Ziemā kādos mīnus 15 grādos gājām gar Braslu. Doma bija tāda: ja gribam, lai mums nākotnē izaug vīrieši, vīri, kas spēj uzņemties atbildību ne tikai par savu dzīvi, bet arī par ģimeni, valsti – vienalga, vai tie būtu biznesmeņi, politiķi, mākslinieki –, ir jāsāk šodien. Jo paiet laiks, kamēr puikas izaug, līdzīgi kā koki. Sapratām, ka atslēga ir tēva un dēla attiecībās. Arī šovakar ar puišiem runāsim par tēviem un dēliem, tas ir ļoti emocionāls punkts.

– Vai skolai pamatos ir arī kādas ­psiholoģijas līnijas?
– Vairāki psihologi, kas pētījuši vīrišķības ­jautājumus, atzīst, ka 99 % vīriešu nes līdzi kādu tēva ievainojumu. Vai dēli nav saņēmuši emocionālu uzmanību no tēva, vai bijusi pārāk maza viņa iesaiste, dots pārāk maz iedrošinājumu, ticības impulsu. Impulsu, ka tev dzīvē izdosies. Ja jaunībā nesaņemam šos impulsus, pa dzīvi staigājam ar neziņu, minējumiem, lielām šaubām un bailēm. Ir neziņa, ko nozīmē būt vīrietim, vīram, tēvam, kas ir dzīves jēga, kas es esmu – tie ir vīrišķības jautājumi.

Ir svarīgi, ka tēvs jau bērnībā dēlam apstiprina: tu esi mans mīļotais, gaidītais dēls, tev viss izdosies šajā pasaulē, es tevi vadīšu, rādīšu, un tālāk tu iesi pats. Ļoti daudziem tā pietrūcis un pietrūkst. Tā izaug vīrieši ar dažādām bailēm, nepilnībām un nepareizām domām par sevi un apkārtējiem.

– Esat beidzis Banku augstskolu un ­varējāt iet pa šo līniju. Kāpēc negājāt, bet esat tur, kur esat?
– Pabeidzu Banku augstskolu, esmu ļoti pateicīgs vecākiem, kas mudināja mācīties tālāk.