Intars Busulis: Es nebaidos būt mazliet muļķītis uz skatuves

Intars joko un ironizē, un bieži smejas. Viņš joprojām saglabājis puiciskumu, un pat pirmie iesirmie pavedieni tumšajos matos vairāk izskatās pēc stilīgi pabalinātām šķipsniņām, ne gadu zīmes. Un tomēr tas jau ir mazliet cits Busulis. Vairāk pieaudzis. Vairāk par sevi sapratis.

– Talsos smuki viss sakopts, tāds miers apkārt. Kā tev šķiet, ar mums viss būs labi?
– Jā, man ir sajūta, ka būs. Ka izdzīvosim. Bet, protams, pašiem arī jārosās. Mēs, piemēram, ģimenē darām visu, lai jaunajā gadā tiktu vaļā no riskantiem kurināmajiem, pāriesim uz malku. Pagaidām mums visa apkure ir uz gāzi, taču man ļoti paveicies, ka viss jau bija pielāgots jebkuram pieslēgumam. Malkas man pietiek. Pilns šķūnis. 
Bet vai tad jūs tādas lietas interesē?

– Domāju, ka tādas lietas šobrīd interesē lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju.
– Es kaut kā ticu, ka būs labi arī lielajos mērogos. Karš beigsies. Grūti, protams, tagad lasīt ziņas par kara norisi, bet Ukraina vinnēs.

Ja jūs fanojāt par mani, bet tagad fanojat par Putinu, tad jūs esat mani piekrāpuši, nevis es jūs.

– Lasīju, tu esot iefiltrējies krievu sociālo mediju platformās un pēti, ko viņi raksta. Kāpēc tev to vajag?
– Es gribu ne tikai saprast, bet pat sajust, kā viņi domā un kā man vajadzētu ar viņiem runāt, kā pārliecināt. Es jau to esmu darījis arī miera laikos. Gribu saprast cilvēkus, īpaši tos, kas ir propagandas varā. Ir fani, kas raksta, ka tagad manī vīlušies, – saka, tu gan ātri pārvilki tās kurpes, pirms dažiem gadiem vēl Kremlī dziedāji. Es dziedāju, jā, bet nekas neliecināja, ka var notikt kas tāds, ka Krievijas politiskā elite piečakarē visu pasauli. Un es esmu reāli dusmīgs. Ja tas jūs kā fanus aizskar vai liek vilties – nu, tad neko. Žēl, ka jūs ļāvāties visai tai propagandai, bet tas jau nemaina manas domas, un es no tām neatkāpšos. Raksta – tu, Intar, esi mainījies! Es nemaz neesmu mainījies, bet situācija gan ir ļoti mainījusies. Ja jūs fanojāt par mani, bet tagad fanojat par Putinu, tad jūs esat mani piekrāpuši, nevis es jūs. Jo tie viskvēlākie, visglaimojošākie komentētāji, kuri man rakstīja, tagad lamā mani visstrutainākajos komentāros Solovjova stilā.