Harijs Vītoliņš: Mērķa sasniegšanai pāris spēlētāji ir jāupurē

Īstu vīru spēle – ātrums, spēks un prāts. «Hokejs mums ir ne tikai sirdslieta, tas ielikts gēnos,» saka HARIJS VĪTOLIŅŠ, Latvijas hokeja izlases treneris. Viņu varētu dēvēt arī par Hariju III, jo tā sauca gan Vītoliņa tēvu, gan vectēvu – arī viņi spēlēja hokeju. Harija kā trenera vadībā mūsu hokejisti nesen ieguva ceļazīmi piedalīties Pekinas olimpiskajās spēlēs. Viņš atgriežas Šveicē, bet ciešā saikne ar Latviju paliek – Vītoliņš būs mūsu hokeja izlases treneris vēl vismaz divus gadus.

Lolita Lūse

30. septembris, 2021

Foto: Lauris Aizupietis

Pieturzīmes:

Dzimis 1968. gada 30. aprīlī.
Latvijas hokeja izlases galvenais treneris.
Bijis profesionāls hokejists, spēlējis gan Šveicē, gan Ziemeļamerikā. Latvijas izlasē spēlējis deviņos pasaules čempionātos un Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs, kur kā hokeja izlases kapteinis nesa Latvijas valsts karogu.
Pēc spēlētāja karjeras beigām – hokeja treneris (Maskavas Dinamo, HC Davos, Maskavas Spartak). Kā Oļega Znaroka palīgs strādājis ar Latvijas izlasi, pēc tam KHL. Būdams Znaroka asistents Krievijas izlasē, trīsreiz ieguvis Gagarina kausu, kā arī zelta medaļu Phjončhanas olimpiskajās spēlēs.
Dzīvo Šveicē.
Sieva Zane, meitas Anete (30) un Laura (19).

Zaudēta spēle – tas ir tā, ka negribas pat runāt. Jaunās meitenes to bieži nesaprot, domā – tā jau tikai spēle!

LOLITA: Ko jūs liekat ceļasomā, no Latvijas atgriežoties Šveicē?

HARIJS: Rupjmaizi, speķīti, aknu pastēti. Latvijā daudz kas garšo labāk. Agrāk, kad vecmammas brauca ciemos, veda žāvētas vistas – tās Šveicē nedabūsi. Man patīk Latvijas konditoreja: mazas kafijas maizītes, magoņmaizītes, pīrādziņi – divi kodieni, un apēsts. Šveicē visas maizes ir ļoti lielas.

Varbūt jāpārceļas atpakaļ uz Latviju?

Šveicē dzīvojam jau 20 gadu, esam tur pieraduši. Uz Latviju braucam vasarās – te jūtos kā mājās. Rīgā mums joprojām ir dzīvoklis – bāzes vieta, kur stāv drēbes, mantas. Pēdējās trīs vasaras īrējam dzīvokli Jūrmalā, lai pēc vakariņām var pastaigāt gar jūru.

Mana sieva Zane Šveicē ir mājsaimniece, bet darba viņai pietiek. Vecākā meita Anete ir arhitekte, dzīvo atsevišķi. Jaunākā meita Laura tikko iestājusies universitātē, studēs juristos, saka: tādēļ, lai varētu aizstāvēt tēti. Viņa redzēja, kā Krievijā algu neizmaksāja laikā vai izdomāja iemeslus, lai vispār nemaksātu. Cīnīšoties par taisnību.