Ekonomists Pēteris Strautiņš: Esam ļoti progresējuši pret pasaules vidējo līmeni

Pieturzīmes

•  Dzimis 1975. gada 6. maijā.
•  Luminor bankas galvenais ekonomists Latvijā.
•  Strādājis arī Swedbank, laikrakstā Diena, Latvijas Bankā u. c.
•  Fotogrāfs, ceļotājs, makšķernieks, dabas vērotājs.
•  Pa pusei suits. 
•  Sieva – Edīte Stiprā, juriste.
•  Dēli Kārlis un Jēkabs.

Šogad un nākamgad strauji pieaugs sabiedriskā sektora investīcijas, augs darbavietu skaits, būs lieli netiešie ieguvumi.

Tas bija pat mazliet simboliski. Intervijas telpā uz galda bija šokolādes konfektes ar nosaukumu Laime, un enerģijas izsīkuma brīdī Pēteris vienu attina. Taču šokolāde siltumā bija sākusi kust! Pēteris, labs stratēģis būdams, sekundē atrada risinājumu – tējkarotīti. Tā mēs runājāmies par mūsu visu nākotni, un Pēteris ēda laimi ar karotīti. 

– Vispār šoreiz es jūs uz sarunu aicināju tāpēc, ka Arnis Kaktiņš intervijā iepriekšējā žurnāla numurā jūs pieminēja kā optimisma paraugu. Šis ir laiks, kad uzmundrinājums ļoti noderētu. Taču tieši patlaban pasaulē daudzu jautājumu risinājums atrodas viena neprognozējama lielas valsts vadītāja rokās. Tāpēc – vai vispār iespējams kaut ko Latvijas ekonomikā prognozēt?
– Runājot par īslaicīgo tendenču prognozēšanu – tur daudz kas var iejaukties. Vēl nesen šķita, ka 2022. gads Latvijas ekonomikai būs lielisks, bet tagad ir liela varbūtība, ka otrajā ceturksnī IKP samazināsies, gada kopumā pieaugot tikai nedaudz. 

Taču man vairāk patīk nodarboties ne jau ar minējumiem par IKP pieaugumu, ko īsti nevar zināt un kam nav lielas nozīmes praktiskajā dzīvē. Man patīk iedziļināties ilglaicīgajos procesos, un tur es redzu spēcīgu attīstību. Ilglaicīgās tendences ir noturīgas jau divdesmit gadu, un, atskaitot pavisam apokaliptiskus scenārijus, tās turpināsies. Nozares, kas balsta Latvijas ekonomiku, – IT un biznesa pakalpojumi, kokapstrāde, mašīnbūve, elektronika, ķīmijas rūpniecība – ir atkarīgas no pasaules, nevis tikai no Krievijas un tuvāko valstu tirgiem, un tās cita citu papildina, kas ekonomiku dara noturīgāku.

– Tomēr kas notiek ar mūsu IKP jeb iekšzemes kopproduktu – vai pandēmija to nav nostūmusi vienā no zemākajiem punktiem? 
– Nu nē, Latvijas IKP ir lielāks, nekā jebkad bijis! Mēs esam pārsnieguši pirmspandēmijas maksimumu, un vēl arī 1. ceturkšņa rezultāts būs diezgan labs.