(18+) Sievietēm patīk provocēt – Kluba meitene Ināra

– Bija baigi foršais decembra numura vāks, skatos – o, arī Jevgeņijs Čičvarkins! 

– Šķita, ka Latvijā par viņu maz zina. Bet pēc žurnāla iznākšanas sapratām, ka viņam te ir gana liels fanu pulks.  
– Es arī par viņu interesējos. Viņš ir skaļš runātājs, par viņu daudz raksta. Kad 2018. gadā biju Londonā, tirdziņā ieraudzīju Čičvarkinu. Pat kopīgu bildi uztaisījām. Biju arī viņa restorānā, veikalā, man ir bildes no kolekcijas.

Es biju bez bremzēm. Brīva, daru, ko gribu. Bet te nu es esmu pusgadu vēlāk.

Veikals ir iespaidīgs, ļoti šiks. Bet restorāns kā restorāns. Gaumīgi, garšīgi. Par īpašu to padara viņa vārds. Viss ir nobukots, aizņemts. Atceros, ka visiem viesmīļiem bija tādas pašas ūsas kā Čičvarkinam. Viņš arī ģērbjas ļoti jancīgi. Tas ir viņa stils.

– Šis gads, kā jau daudziem, viņam nav viegls. Bet kā tev?
– Gads ir nekāds, bet nākamajam, kad šis draņķis kovids paies garām, man ir lieli plāni. Ir pāris biznesa ideju savai attīstībai, nākotnei. Līdz gada beigām jāuzraksta biznesa plāns. Vēl neko neteikšu, jo plāns nav noslīpēts. Bet bizness būs saistīts ar pārdošanu.

– Nafta, zelts?
– Nē, tik šiki ne. Kaut kas vienkāršāks, kas mani aizrauj, bet tagad teikt vēl negribu. 

– Cik sen tu jau esi Siguldā?
– Pārvācos septembrī. Fantastiski. Es vienkārši mīlu šo pilsētu. Tur ir maz cilvēku, nav burzmas, lielas satiksmes. Svaigs gaiss, eju staigāt gan viena, gan ar drauga suni – vecu kundzīti, taksīti. Kaut manas saknes ir Rīgā, laikam atpakaļ negribētu. Siguldā jūtos daudz labāk.
Mani vienmēr saistījusi fotografēšana. Pagaidām mēģinu fotografēt visu, atrast savu nišu. Jau noskatīju labu ­fotoaparātu. 

– Meitenēm parasti pietiek ar telefonu…
– Nē, es gribu kaut ko labu. Mēģinu ar telefonu uztaisīt smuku bildi, bet īsti nesanāk, kā gribētos. Gribu mazliet dziļāk, detalizētāk būt tajā visā iekšā. 

– Kādas tev atmiņas par KLUBA fotosesiju Kuldīgā?