(18+) «Platīna Kluba» meitene Keita Morfeja: Nosargāt savu iekšējo mirdzumu

Kailums man liekas dabisks, būt kailai – vēl dabiskāk. Man ir svarīgs konteksts darbiem, kuros parādās mans ķermenis.

– Kāpēc Morfeja?
– Mans pseidonīms ir sengrieķu mitoloģijas sapņu dieva Morfeja interpretācija sieviešu dzimtē. Esmu māksliniece, kuras materiāls ir sapņi! (Smejas.) Tēli manos darbos ir izrauti viņpus realitātes. Jā, pati dzīvoju ārpus realitātes standartiem, ķerot cilvēku sajūtas savos darbos kā sapņu ķērājos. Savā veidā tas ir mans iekšējais spogulis uz ārpasauli. Katrs cilvēks dzīvo ar sajūtu, kuru otrs no malas nespēj nolasīt. Māksla ir medijs, caur kuru komunicēju ar pasauli, un tas ir mans kompass dzīvē. Iespējams, tāpēc starp maniem darbiem ir daudz pašportretu, kuri caur iekšējo sajūtu manu fizisko tēlu atspoguļo realitātē. 

– Mākslas darbā notvertais sapnis kā starpnieks starp mikrokosmu un makrokosmu – tas ir interesanti. Ņemot vērā, ka šā dieva vārdā nosaukts preparāts morfīns – tas varētu būt mājiens, ka tu izraisi atkarību?
– Nujā, pārfrāzējot Salvadoru Dalī, «es nelietoju narkotikas, es pati esmu narkotika»! (Smejas.)

– Nevar nepiekrist. Vai zini, ka Ovīdijs aprakstījis Morfeju, tērptu melnā apmetnī, kas apkaisīts ar sidraba zvaigznēm? Šodien mēs redzam Morfeju, kas savu zvaigžņu apmetni novilkusi nost. Pastāsti par savām izjūtām. Kā tas ir – atkailināties?
– Vasara aiz muguras, apkure pagaidām vēl vāja – tagad tikai ar sildītāju! (Smejas.) Kailums man liekas dabisks, būt kailai – vēl dabiskāk. Man ir svarīgs konteksts darbiem, kuros parādās mans ķermenis. Vairāk saista būt mākslas darbos, gleznās nekā fotogrāfijās. Daudzi mani zina kā modeli tavos darbos un performancēs. Nezinu, kā tas tā sanācis, bet esmu pozējusi ļoti daudzos tavos mākslas darbos. (Smejas.)