Radiologa viedoklis. Vai jods paglābs no radiācijas?

Skaidro:
Dr. ANTRA BĒRZIŅA
•  Radioloģe, kas specializējas gan terapeitiskajā radioloģijā, gan diagnostikā.
•  Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Kodolmedicīnas klīniskās daļas vadītāja.
•  Savā praksē lieto radioaktīvā joda terapiju, ārstējot vairogdziedzera vēža pacientus.
•  Apmāca rezidentus radioloģijā.

Nekādā gadījumā nedrīkst profilaktiski lietot lielas, vairogdziedzeri bloķējošas devas.

– Atzīšos, ziņās lasot, ka Krievijas armijas spēki ielenkuši kādu no Ukrainas atomelektrostacijām, arī man notirpst kājas. 

– Tas, no kā visi cilvēki baidās, dzīvojot līdzi karam Ukrainā, ir kodolkatastrofa, kas var notikt divos veidos: vai nu kādu iemeslu dēļ eksplodē kāds atomreaktors, kas atrodas kādā no atomelektrostacijām, vai arī tiešām tiek lietoti kodolieroči. Abās situācijās sprāgst ķīmiskais elements urāns, kas atrodas kodolreaktoros, un veidojas kodolreakcijas. Savukārt šīs kodolreakcijas kā pa ķēdīti izraisa to, ka gaisā atbrīvojas vairāki radioaktīvie izotopi, no kuriem viens no pazīstamākajiem ir radioaktīvais jods, ko sauc par jodu-131 un apzīmē kā 131-I. Bet starp bīstamajiem izotopiem ir arī cēzijs, stroncijs un citi radioaktīvie elementi, kurus, iespējams, daudzi atceras no ķīmijas stundām skolā. 

Kur slēpjas bīstamība? Cilvēka vairogdziedzeris ir ļoti uzņēmīgs pret radioaktīvo jodu – tas ir vienīgais orgāns mūsu organismā, kura šūnās ir īpašs pumpītis, kas aktīvi transportē vairogdziedzera šūnās jodu: gan to, ko ikdienā uzņemam ar uzturu, gan radioaktīvā joda izotopus.