«Mums ir gan skolotāji, gan mediķi, kuri acīmredzot nav savā īstajā vietā.» Kardiologs Andris Skride

Pietiek ar 30 minūšu aktīvu pastaigu dienā, lai aizkavētu gan audzēju, gan insulta un infarkta attīstību.

ANAM­NĒ­ZE

• Dzelzavietis, mācījies Dzelzavas pamatskolā un Cesvaines ģimnāzijā.
• Studijas Rīgas Stradiņa universitātē – ārsts (2006); Latvijas Universitātē – ārsts internists (2009) un ārsts kardiologs (2011); Rīgas Stradiņa universitātē – zinātņu doktora grāds medicīnā (2018). 
• Studējot medicīnu, 4 gadus strādājis par medicīnas brāli Stradiņa slimnīcā, Asinsvadu ķirurģijas centrā. 
• Tagad – invazīvais kardiologs P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā. 
• Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas vadītājs. 2017. gadā saņēmis Zinātņu akadēmijas Jaunā zinātnieka balvu par ieguldījumu jomā, kurā neviens cits līdz tam nebija darbojies. Ieviesis Latvijā pulmonālās endarterektomijas metodi, kad, uz 20–40 minūtēm pilnībā apturot asinsriti, no plaušu artērijām vaļējā ceļā tiek evakuēti trombi.
• Noorganizējis pirmajai Latvijas pacientei plaušu transplantāciju ārzemēs. 
• Kopš 2021. gada oktobra Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras asociētais profesors. 
• Par saviem skolotājiem zinātnē uzskata internistu profesoru Aivaru Lejnieku un kardiologu profesoru Induli Kumsāru.
• 13. Saeimas deputāts, Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs, darbojas arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. 
• Izveidojis Skrides fondu un Ārijas Skrides prēmiju, kuru mērķis ir veicināt jauniešu izglītību, organizēt un atbalstīt kultūras pasākumus. 
• Nav māņticīgs un stingri tic zinātnei. 
• Vaļasprieki: vindsērfings, distanču slēpošana, peldēšana, kino.
• 2012. gadā bijis filmas režisors. Tās sižets vijas ap divām leģendām, kā Cesvaines un Dzelzavas baroni zemi dalījuši un par Cesvaines barona Vulfa mīļāko Loti… Proti, 2006. gadā kopā ar bijušajiem studiju biedriem nodibinājis kino biedrību Vilkatis Group, kas uzņēma spēlfilmas.
• 2020. gada aprīlī savā darbavietā, slimnīcā, inficējās ar Covid-19.

– Kā jums tagad patīk, ka jūs uzrunā – dakter vai profesor, vai deputāta kungs? 
– Es esmu vienkāršs cilvēks, uzruna nav svarīga. 

– Tad jautāšu citādi: kur jums šobrīd darboties sarežģītāk – slimnīcā vai Saeimas namā?              
– Sarežģītāk?… Skaidrs, ka tuvāk sirdij un man izprotamāks darbs ir slimnīcā. Politikā ir šādas tādas vilšanās bijušas, bet jāteic, ka esmu arī daudz ko iemācījies. Ka vienmēr vajag uzklausīt abas puses un tad rast kompromisu. Vēl nācis klāt vairāk diplomātiskuma un arī lietu plašāks tvērums. 

– Nojaušu, ka, strādājot slimnīcā, neizpaliek tūlītējs gandarījums, kad pacients izārstēts vai viņam atrasts labākais veids, kā palīdzēt. Politikā tā nav. 
– Saeimā šis ir mīnuss. Sākumā šķita: kā tā var būt, ka viss notiek tik lēni?! Ir labas idejas, bet, lai tās ieviestu, nepieciešams ilgs laiks. Birokrātija ir bremzējošais faktors, kuru man reizēm grūti saprast vēl tagad. Visas tās oficiālās vēstules un formālisms…