Griež un dedzina tur lejā – mīļā, tev, iespējams, ir cistīts

Maijas (48), IEVAS Veselības lasītājas, stāsts

 «Ar cistītu pirmo reizi saskāros pirms kovida, un tas man atkārtojas reizi pusgadā. Diemžēl man nav ne mazākās nojausmas, kas to būtu varējis izraisīt, jo parasti neapsaldējos, arī pēc seksa pačurāju. Esmu, protams, lasījusi, no kā cistīts rodas, bet es nekad nevaru zināt, vai nākamajā dienā nepamodīšos ar sajūtu, it kā mani apakšā grieztu ar stikliem.

Pirmajā reizē nesapratu, kas ar mani notiek. Neņēmu to galvā. Domāju, ka esmu vienkārši apaukstējusies. Kādā trešajā dienā aizgāju uz teātri, bet tur es vairs nespēju nedz nosēdēt, nedz fiziski tikt uz mājām, cik ļoti man sāpēja. Bija vēls vakars, bet rakstīju savai ģimenes ārstei, ko lai daru. Arī ieguglēju, kas man varētu būt. Daktere ieteica padzert pretsāpju medikamentus, mājās bija tikai amoksicilīns, antibiotikas. Nākamajā dienā man uztaisīja urīna analīzi, izrakstīja cistīta ārstēšanai atbilstošas zāles, un es izveseļojos.

Pamostos četros no rīta, lai gan iepriekšējā vakarā nekādu pazīmju nav bijis, pačurāju, un sāk briesmīgi sāpēt vēdera lejasdaļā.

Kopš tā brīža ar cistītu atkārtoti saskaros pēkšņi un uzreiz. Lai kur es brauktu, man tagad vienmēr līdzi ir antibiotiku tabletītes. Atšķirībā no pirmās reizes tas vairs nevelkas pa drusciņai. Pamostos četros no rīta, lai gan iepriekšējā vakarā nekādu pazīmju nav bijis, pačurāju, un sāk briesmīgi sāpēt vēdera lejasdaļā. Tad es guļu, sēžu vai staigāju, lai diskomforts pārietu. Parasti gaidu trīs stundas, līdz antibiotikas iedarbojas.