«Ārstniecības persona drīkst pieļaut kļūdu savā karjerā tikai vienu reizi.» Ārsts Aleksejs Višņakovs

ANAM­NĒ­ZE

•  Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs.
•  Joprojām dežurē klīnikā – gan par ķirurgu, gan par neatliekamās medicīnas ārstu, kā kuru maiņu vajag. 
•  Rīgas Stradiņa universitātē sāka mācīties 1995. gadā, un arī strādāt slimnīcā Gaiļezers, tagadējā Austrumu slimnīcā, par sanitāru. 
•  Dzīves filozofija: «Mēģinu ieklausīties tajā, ko runā mani kolēģi, un atbalstīt visu, kas ir pozitīvs un uz attīstību vērsts. Jo tā es arī pats attīstos.»
•  Šoruden kļuvis par Atzinības krusta komandieri.
•  Tā dzīves daļa, kas nav medicīna un darbs, – komunikācija ar cilvēkiem, ceļošana, teātri, opera, mūzika, pastaigas pie jūras, restorāni, kulinārija. 
•  Pats kaut ko ļoti, ļoti elementāru prot pagatavot. «Bet man tā noteikti nebūs bauda. Baudu es gūstu, vērojot tos, kas gatavo ēdienu labi un dara to ar baudu.»

Gan pienāks laiks, kad arī stāstīs patiesību par pašiem pirmsākumiem, kā tapa šie valdības lēmumi, kurus tagad kritizē.

– Apsveicu ar Atzinības krustu. 
– Paldies. Vēl jau nav saņemts. Bet pārsteigums bija. Todien, 10. novembrī, biju dežūrā. Telefons palika kabinetā, jo atstāju lādēties, un pats aizgāju strādāt. Atgriezos ap desmitiem vakarā un skatos: pilns telefons – vatsaps un īsziņas – ar: apsveicu, apsveicu! Nevarēju saprast, kas par lietu. Tad Delfos izlasīju, ka esmu apbalvoto sarakstā. Tā es te sēžu kabinetā, un nepaiet ne dažas minūtes – tas jau bija tuvu pusnaktij –, kad vienkārši ienāk maiņa un es saņemu (rāda telefonā) piecdesmit vienu sarkanu rozi. Kā viņi maiņas laikā saorganizējās un kur tik spontāni tās bija dabūjuši?! Jutos no sirds aizkustināts. 

– Tad kas ir labāka – jūsu klīnika vai Čikāgas cerība? 
– Nu pavaicājāt! Vai baltmaize ir labāka par rupjmaizi? (Smejas.)