Stāsts par cilvēku, kurš nebija apvainojies uz dzīvi
Tajā decembrī naktis bija aukstas. Sals bija vismaz mīnus desmit grādu, un debesis – skaidras, pilnas ar zvaigznēm. Vectēva pagalms bija piesnidzis. Sniega bija daudz – ābelēs un uz jumtiem. No skursteņiem kūpēja dūmi, un ainava drīzāk atgādināja ziemas nakts idilli. To visu atceros ļoti skaidri, un, kad vectēvu aizveda, ieraudzīju, cik ļoti zīmīgs bija katrs mirklis tajā vakarā. Cik rūpīgi viss bija kārtots un austs.
Foto: No personiskā arhīva
Es biju aizklājusi spoguļus, atvērusi logu un aizdedzinājusi sveces. Gāju pāri pagalmam uz otru māju. Nakts mani bija salauzusi un uzcēlusi no jauna. Es biju un vairs nebiju tā pati, pirmo reizi mūžā tik skaudri izjutusi savu bezpalīdzību. Zaudējuma sāpju svelme man bija labi zināma, taču ne mokošā bezpalīdzība. Es tupēju uz ceļiem vectēvam blakus, sievietes balss telefona klausulē no neatliekamās palīdzības dienesta man teica, ko darīt, un runāja ar mani, runāja ilgi, un neļāva zaudēt prātu. Bet viņš bija prom. Es pārstāju masēt viņa sirdi, varēju vairs tikai kliegt un kādu brīdi nesapratu, kurš no mums ir dzīvs, kurš miris. Man priekšā vēl bija tas mirklis, kad ir jāpasaka, kas noticis, un jāsagrauj kāda cilvēka pasaule. Un es neesmu droša par to, kas ir vieglāk.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu
Esmu abonents
Par 4 nedēļām
1 €
pirmie trīs maksājumi, pēc tam 3.99 €
Labākais saturs vienuviet no mūsu 12 drukātajiem žurnāliem
Ekskluzīvas intervijas
Pieeja visam saturam jebkurā ierīcē
Samazināts reklāmu daudzums visā portālā
Abonementu var pātraukt jebkurā laikā
Populārākā izvēle
Par pirmo gadu
24.49 €
pēc tam 34.99 €
Labākais saturs vienuviet no mūsu 12 drukātajiem žurnāliem
Ekskluzīvas intervijas
Pieeja visam saturam jebkurā ierīcē
Samazināts reklāmu daudzums visā portālā
Abonementu var pātraukt jebkurā laikā
Raksta abonements
5 €
Derīgs 28 dienas
Pieeja vienam rakstam
Santa+ vide bez reklāmām
Pieeja rakstam jebkurā ierīcē
Abonementu var pātraukt jebkurā laikā