Skaudra saruna ar Armandu Puči par liekulību, vīrieša lomu un izdomātiem varoņiem 2

Pieturzīmes

• Dzimis 1968. gada 21. novembrī Limbažos.
• Beidzis LU Filoloģijas fakultāti.
• Strādājis dažādos amatos vairākos laikrakstos, bijis Sporta Avīzes galvenais redaktors. 
• Bijis Mediju nama valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks, Latvijas Golfa federācijas ģenerālsekretārs.
• Pašlaik – Ozo golfa kluba direktors. 
• Sarakstījis vairāk nekā desmit grāmatu par sportu.  
• Vadījis dažādus TV raidījumus, regulāri komentējis hokeja pārraides. 
• Precējies, sieva Everita, ir divas meitas un divas mazmeitas.

– Tevi uzskata par tādu kā hokeja guru. Bet šogad, izrādās, tev ar čempionātu nav nekādas saistības! 
– Vienmēr es šajos trakajos hokeja pavasaros esmu darījis tikai savu darbu, un šis darbs bijis konkrētā formātā – Hokeja studijas vadīšana. Tikpat labi tas varēja būt balets vai čigānu festivāls. Ja kādā pasākumā man jābūt starpniekam starp auditoriju un darītājiem, mēģinu šo darbu veikt, cik vien labi atļauj manas prasmes. Es neesmu piesējies hokejam ar abām rokām un kājām, un, būdams žurnālists, esmu iemācījies vispār nepiesieties ne varoņiem, ne notikumiem, ne apstākļiem, jo žurnālists nedrīkst būt līdzjutējs. 

Bet, ja runa ir par šāgada hokeja čempionātu, negribu mānīt ne savas izjūtas, ne cilvēkus, kas vērtētu manu darbu. Tāpēc pieklājīgi atteicu piedāvājumam, kas izskanējis katru pavasari: Armand, vai tu gribi palīdzēt vadīt studijas?

Man riebjas piedalīties liekulības tirgū. Tas nav stāsts par spēli, bet par procesu, kādā hokeja čempionāts nonāk līdz Latvijai.

– Kāpēc tā notika?
– Ir vairāki apstākļi, bet galvenais – man riebjas piedalīties liekulības tirgū. Tas nav stāsts par pašu spēli, bet par procesu, kādā šis hokeja čempionāts nonāk līdz Latvijai. Te rindā var nolikt visu un visus – no politiķiem līdz negausīgai naudas kampšanai.