«Šī ir tikai mana dzīve. Diez vai jums tā laba būs.» Guntars Račs

Man nav bijis ne iznīcinošu recenziju, ne atklāti nievājošu repliku, bet liela daļa izliekas, ka manis vispār nav.

Šo dzīvi dzīvot
Savam priekam

«Kad 2017. gadā katru dienu sāku rakstīt vienu dzejoli, tas sagrieza kājām gaisā visu manu dzīvi,» atceras Guntars. «Lai ko darīju un kur biju, visu dienu es dzīvoju ar to vienu dzejoli. Kad gads noslēdzās un iznāca grāmata ar 365 dzejoļiem, par kuru bija pārsteidzoši milzīga interese, tiešām neticēju, ka kaut kas tāds var notikt. Uztvēru to kā brīnumu. Cilvēki gribēja ar mani tikties, uzaicinājumi nāca no visām Latvijas malām, un es braucu. Tikšanās reizēs cilvēki jautāja, vai dzejoļiem ir saistība ar kādu konkrētu tās dienas notikumu, bet tā tas nebija. Datumi, kuros dzejoli rakstīju, man neko nenozīmēja. Tās bija tā brīža domas un sajūtas.

Kad gads beidzās, sapratu, ka neko tādu vairāk nerakstīšu, bet tad nāca pandēmija, 2021. gadā man atcēlās kādi deviņdesmit iecerēti pasākumi, viena daļa jau izsludināti. Sapratu, ka parādās brīvais laiks, kāda līdz tam nekad nebija bijis, un tas bija kaut kas pilnīgi neticams! Neko gudrāku nevarēju izdomāt, kā atkal atsākt katru dienu uzrakstīt vienu dzejoli. Iznāca grāmatas 365 trešā un ceturtā daļa. Tajās ir to brīžu mirkļi, noķerti aiz astes, piefiksēti un ar datumu nolikti pie vietas. Nebiju rēķinājies, ka arī nākamajām divām grāmatām būs tikpat labi panākumi kā pirmajām, bet tas ir noticis. Tikšanās reizēs un autorvakaros izjūtu cilvēku atdevi. Saņemu mudinājumus rakstīt, un to arī daru. Jaunu dzejoļu grāmatu plānoju publicēt nākamā gada pavasarī.