Niklāvs Kurpnieks: Esmu diezgan impulsīvs cilvēks un mēdzu būt arī cinisks un augsprātīgs

Laba aktiera statuss ir jānopelna, bet tas vēl nav noticis. Labs aktieris ir tad, kad industrija tā domā.

– Ar tevi bijis diezgan maz interviju. Tāpēc vispirms aicināšu pateikt svarīgāko, ko tu gribētu, lai cilvēki par tevi zina.
– Esmu tajā vecumā, kad ir diezgan vienalga, ko par mani domā citi. Gribētu, lai cilvēki zinātu mani kā labu aktieri, kura darbu teātrī vai kino vērts skatīties. 

– Tev pašam liekas, ka esi labs aktieris?
– Negribu, lai atbilde uz šo jautājumu skanētu iedomīgi, bet uzskatu, ka šobrīd mans aktierdarbs kļūst kvalitatīvāks. Mācos no kolēģiem, no Kaspara Dumbura, Toma Veličko – džekiem, kuri ir tiešām labi aktieri. Uzskatu, ka pats esmu vidējs. Bet Leldes un Vlada Kovaļovu projektos – seriālos Bezvēsts pazudušās un Nelūgtie viesi – jūtos ļoti novērtēts. Laba aktiera statuss ir jānopelna, bet tas vēl nav noticis. Teātrī noteikti vēl ne. Labs aktieris ir tad, kad industrija tā domā. Nesen gan pēc izrādes Kaukāziešu krīta aplis no Ojāra Rubeņa saņēmu vienu no jaukākajiem komplimentiem dzīvē, ka pēdējos divus trīs gadus esmu atvēries un viņam prieks uz mani skatīties. Un man jāatzīst, ka arī pats to jūtu, ka kļūst labāk.