«Man bija daudz jādomā, kāpēc es vispār paliku dzīva.» Baibas Vilnes divkāršais augšāmcelšanās stāsts

«Esmu iemācījusies, ka jādzīvo šodien, jo rītdiena var nepienākt,» cieši skatoties man acīs, atzīstas valmieriete BAIBA VILNE. Viņai ir divkāršs augšāmcelšanās stāsts – pirmā autoavārija burtiski salauza gabalos Baibas ķermeni, pēc diviem gadiem otrā sašķaidīja seju. Bet spītīgā Baiba pārdzīvoja desmitiem operāciju, no jauna iemācījās staigāt, pabeidza skolu un augstskolu, satika un iemīlēja vīrieti, un nu pēc vairākām neveiksmēm viņiem ir arī lielākais dārgums – bērni.
Aiva Kanepone
Aiva Kanepone
Foto: Matīss Markovskis

Policijā pēc tam brīnījušies – parasti vadītājs instinktīvi parauj malā savu pusi, taču šoreiz viss smagums tika tieši Baibai – motors bijis viņai klēpī.  

«Šitā vairs nestaigās!», «Bērnu jau viņai vairs nekad nebūs!», «Diez vai izdzīvos!» – Baiba kā pa miglu atceras frāzes, kuras dzirdēja tajā trakajā naktī, kad Alūksnes slimnīcā viņu pēc avārijas vāca kopā. Kāds ar asu švammi Baibu mazgāja, flīzētajā telpā bija ļoti, ļoti auksti un briesmīgi oda pēc viņas pašas asinīm un sviedriem. Pēc tam kaut ko sāpīgi rāva nost. Baiba atceras arī to, kā ik pa laikam redzējusi sevi no augšas. Tur, priekšā, bijusi gaisma un siltums, kļuvis aizvien klusāk un mierīgāk, un kārdinājums aiziet bijis milzīgs. Aizturējusi tikai mammas balss: «Peciņ, neaizej, Peciņ, turies!» Kad mamma atkal saspieda viņas roku, Baiba atgriezās realitātē, kur viņai sala un viss sāpēja. 

Kā lai aizbēg no slimnīcas?

Mēs tiekamies Valmierā, viņas darba kabinetā – Baiba strādā par darba tiesību juristi. Saposusies un pārliecināta, grūti pat noticēt, cik daudz Baiba pārdzīvojusi.  

Pirmo avāriju viņa gandrīz nemaz neatceras. Bija 2005. gada 25. septembris, 12. klase, un Baiba ar draugiem brauca no ballītes – pati pie stūres, blakus viņas puisis, aizmugurē vēl divi jaunieši. Auto ieskrēja vienā no lapeglēm Latvijas garākajā lapegļu alejā. Policijā pēc tam brīnījušies – parasti vadītājs instinktīvi parauj malā savu pusi, taču šoreiz viss smagums tika tieši Baibai – motors bijis viņai klēpī.  

Kad viņa pēc tam slimnīcā pamodās pa īstam, māsiņas izstāstīja par avāriju, un pirmā doma bijusi: kā ātri tikt ārā no slimnīcas, lai senči neko neuzzina? Septiņpadsmit gadu vecumā Baiba tāda bija – dumpīga, nepakļāvīga, vecākus neklausīja. Bet medmāsas pat sākušas smieties – tādā stāvoklī domā par mukšanu no slimnīcas…

Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu
Esmu abonents
santa-mock
Raksta abonements - 28 dienas

5 €/raksts

Abonēt
santa-mock
3,49 €/4 nedēļas

Pirmās 4 nedēļas BEZ MAKSAS

Abonēt
santa-mock
ORIĢINĀLS SATURS 365 DIENAS GADĀ

34,99 €/gads

Abonēt

Oriģināls saturs

Santa+ ir digitālais žurnāls, kurš aptver izdevniecības žurnālu labāko saturu. Portāla mērķis ir kļūt par glancēto žurnālu digitālajā vidē.

Bez reklāmām

Digitālā tīrība. Saturs un laukums bez reklāmas.

Jauna lasīšanas pieredze

Laiks atvērt, ne pāršķirt.

Villas Sarunas

Vairāk

Personības

Vairāk

Attiecības

Vairāk

Dzīvesstils

Vairāk

Lasāmgabals

Vairāk

Viedoklis

Vairāk

Praktiski

Vairāk

18+

Vairāk

Santa+