Kaut reizi dzīvē piedzīvot dziesmu svētkus. Kā pieteikties korī?

Konsultē 
AIRA BIRZIŅA, 
XXIII un XXIV dziesmu svētku virsdiriģente, vada Ogres sieviešu kori Rasa, sieviešu kori Dzintars un Rīgas Doma kora skolas meiteņu kori

Kaut reizi dzīvē piedzīvot dziesmu svētku burvību kā koristei, ne skatītājai! Bet kur lai tādu kori ņem?

Četri. Dziedāšanas skolotājas sejā nepakustējās ne vaibsts, kad viņa man izlika semestra atzīmi. Četri. Un milzīgs kauns, jo es nezinu, kuram no klasesbiedriem vēl šajā mācību priekšmetā bija vērtējums labi, nevis teicami. Šķiet, pat klases maskulīnā daļa ar savu balss lūzumu tika pie labākas atzīmes. 

No tās dienas pagājuši gadi trīsdesmit, bet tas četri gulstas pār manu dzīvi kā ēna ikreiz, kad dziedu dušā vai automašīnā, nerunājot jau par dungošanu saviesīgos pasākumos. 

«Labā ziņa ir tā, ka balss mainās,» man saka diriģente Aira Birziņa. Tātad – ir cerība…

Potenciālā dziesmu svētku dalībniece tapšanas stadijā

«Jūs taču neplānojat dziedāt profesionālā korī un iet uz to kā uz darbu katru dienu pa četrām stundām un koncertēt,» mierina diriģente. Nē, pasarg’ dievs, kādas četras stundas katru dienu?! Darbs jau man ir, ar karjeras izvēli savos gados esmu tikusi skaidrībā, bet koris reizi nedēļā būtu ideāli. «Profesionālajos koros arī prasības būs nopietnas, bet var dziedāt amatieru jeb pašdarbības koros, kas pamatā gandrīz visi arī piedalās dziesmu svētkos.» Jā, tieši tā ir kora sapņa galvenā daļa – stāvēt tūkstošu pūlī Mežaparka estrādē un skandēt Saule, Pērkons, Daugava. Kaut reizi dzīvē piedzīvot dziesmu svētku burvību kā koristei, ne skatītājai! Bet kur lai tādu kori ņem? Aira Birziņa ir lakoniska: «Vispirms skatieties kori tuvu dzīvesvietai – savā pilsētā vai pagastā. Ir koristi, kas izvēlas braukt uz kādu no tuvākajām pilsētām, jo ne katrā mazpilsētā būs tieši tāds koris, kādu esat iztēlojusies, toties tāds varbūt ir kaimiņu pagastā – viss atkarīgs no izvēles, ko gribas ar kora dziedāšanu iegūt un kā sevi piepildīt.»