Kā tu dzīvoji, latviešu sieviete? Ilgais ceļš pēc līdztiesības
Es, goda vārds, nevaru iedomāties, ka kāds man ko varētu aizliegt tikai tāpēc, ka esmu sieviete! Tas ir tik pašsaprotami – sieviete Latvijā drīkst un var ceļot un mācīties, pati lemt par savu ķermeni un īpašumu, piedalīties vēlēšanās, ieņemt augstus amatus un, galu galā, pati sevi uzturēt. No vīra vai tēva aizbildnības un fabrikas meiteņu laikiem noiets neticami garš ceļš. Kā tas notika, kam cauri izbridušas tās zināmās un nezināmās, kas šo ceļu gāja pirms mums?
Foto: Shutterstock
Konsultē vēsturniece Ineta Lipša,
LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece
Var jau smīkņāt par feministēm un sieviešu tiesību aktīvistēm, sak, kāpēc viņas nevarēja mierīgi sēdēt mājās, audzināt bērnus un ļaut vīram sevi uzturēt?
«Kādas muļķības, Latvijas teritorijā tā nekad nav noticis un joprojām nenotiek!» šo vidusšķiras domāšanu kaismīgi apstrīd vēsturniece Ineta Lipša. Jo starpkaru Latvijā bija Eiropā visaugstākais procents strādājošo sieviešu. Turklāt viņas strādāja nevis tāpēc, ka to ļoti gribētos, bet tāpēc, ka citādi nevarēja izdzīvot. Sievietēm Latvijā ikdiena ļoti ilgi bija pilna ar problēmām, par kurām šodien mums nav pat jādomā.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu
Esmu abonents
Oriģināls saturs
Santa+ ir digitālais žurnāls, kurš aptver izdevniecības žurnālu labāko saturu. Portāla mērķis ir kļūt par glancēto žurnālu digitālajā vidē.
Bez reklāmām
Digitālā tīrība. Saturs un laukums bez reklāmas.
Jauna lasīšanas pieredze
Laiks atvērt, ne pāršķirt.
