Kā tas ir – satikt tēvu pieaugušā vecumā?

Cilvēks, kas atraida tēvu, diezgan smagi zaudē. Ar tēva atraidījumu viņš pastiprina savu aizvainojumu.

Viens no nopietnākajiem un svarīgākajiem vecāku uzdevumiem ir īstajā brīdī izgrūst putnēnus no ligzdas, lai viņi mācās paši lidot. Bet pirms tam vecākiem jāpiepako viņiem ceļasoma dzīvei ar zināšanām un prasmēm. Šajā ziņā abu vecāku lomas ir atšķirīgas: māte māca vienas lietas, tēvs – citas. Šīs dažādās zināšanas un prasmes jāapgūst, lai pēc tam veidotu pāri un turpinātu cilvēku dzimumu. Bērns nemācās no tā, ko viņam stāsta, bet no tā, ko redz vecāku darbībā. Ja tēva nav līdzās, daudzas lietas, ko vīrietis varētu iemācīt, paliek neapgūtas.

Jaundzimušajam svarīga ir mamma, tēvu viņš sāk iepazīt tuvāk pēc gada vecuma. Puikas ātrāk, bet meitenes četru piecu gadu vecumā kļūst par tēta meitiņām. Katrai meitenei pirmais vīrietis ir tēvs. Viņš veido priekšstatu par to, kāds ir vīrietis, kāds varētu būt viņas nākamais dzīvesbiedrs, ar ko viņa kopā radīs bērnus. Arī mazam zēnam tēvs rāda piemēru, kādam jābūt vīrietim. Ja tēva nav, nav piemēra. Bet visvairāk mūs biedē nezināmais, nesaprotamais. Tāpēc sieviete, kas augusi bez tēva, var just pret vīriešiem bailes un atsvešinātību. Jo mums ar mammu bija sieviešu pasaule, kur vīriešiem nav vietas. Šīs bailes palielinās vēl vairāk, ja mamma neizveido citas attiecības, ja ir pārliecināta un arī meitai stāsta, ka visi vīrieši ir cūkas un citi zvēri. Daļa sieviešu mājās par vīriešiem vispār nerunā, it kā viņu vispār nebūtu, līdz ar to arī meitai vīrieši ir pilnīgi sveša pasaule. Bet vai viena pati sieviešu pasaule un viena pati vīriešu pasaule ir pilnvērtīgas? 

Parasti, ja tēva nav, meita vai dēls viņa tēlu kaut kur aizņemas. Tāpēc labi, ja ir vectētiņš, labs skolotājs, treneris, varbūt mammas draugs, lai bērns redz, kādas ir sieviešu un vīriešu attiecības. Taču ir tāda lieta kā tēva mīlestība, par ko maz runā. Un to aizstāt ir diezgan grūti.