Jānis Sārts par kodolieročiem: Putins vēlas, lai cilvēki sāk baidīties, ka viņi var būt nākamie

Divu kodolvalstu iesaistīšanās savstarpējā kodolkarā nozīmē drošu pilnīgu iznīcināšanos, un tieši tas no šā konflikta attur – ieguvēju nebūs nevienā pusē. 

– Ko nozīmē jēdziens – ieroču žvadzināšana?
– Tas ir vispārpieņemts apzīmējums situācijai, kad kāds rāda savus ieročus un draud tos izmantot, lai mēģinātu ietekmēt pretinieka rīcību. Apmēram kā filmās: neuzbrūc man, citādi visus uzspridzināšu! Pašreizējā situācijā tā ir sagaidāma retorika. Putins ir ļoti smagi pārrēķinājies – viņa armijai Ukrainā noteikti neiet tā, kā plānots. Kremļa avoti liecina: viņi ir šokā, tikai tas diemžēl nepalīdz Ukrainas civiliedzīvotājiem. Iekšējā vājuma sajūta loģiski translējas kodolretorikā.

– Kā atšķirt – tā ir tikai parunāšana vai nopietns signāls?
– Krievijai ir četras kodolieroču gatavības pakāpes. Izlūkdienestiem ir labi redzams, kas notiek Krievijas iekšienē, līdz ar to var zināt, kurā gatavības pakāpē atrodas dažādie kodolieroči. Varu atsaukties tikai uz publiskiem avotiem: ASV izlūkdienests nav ieraudzījis nekādu Krievijas īpašu papildu gatavošanos – tā ir tieši tāda pati, kā bijusi līdz šim.

– Par teātra izrādēm saka tā: ja pie sienas ir bise, tā izrādes laikā izšaus. Vai šo teicienu var attiecināt arī uz kodolieročiem?  
– Aukstais karš turpinājās piecdesmit gadu – tā bija skatuve, uz kuras bija daudz kodolieroču, kuri tā arī neizšāva. 

– Bet pēdējo gadu laikā šādi draudi nav ikdiena!
– Daudzi saka: Krievija draud pat ar kodolieročiem, bet NATO neko nedara! Kodolieroči ir atturēšanas, nevis iekarošanas ierocis. Ar kodolieročiem neko nevar iegūt, un tas ir tas, ko cilvēki bieži nesaprot.