Inga Kārkliņa – mamma neērtajam bērnam Nr. 12

Anetes mammu Ingu pirmo reizi satiku fotografēšanas entuziastu kursos. Viņa uzdeva daudz jautājumu, nekautrējās atzīties nezināšanā un cītīgi pildīja mājasdarbus. Kādā brīdī pastāstīja, ka grib iemācīties fotografēt, lai būtu pārmaiņa no darba – tajā esot daudz ciparu, atbildības – un arī lai pabūtu prom no ikdienas. Vēl kādā no nodarbībām viņa ieminējās, ka ir īpašā bērna mamma. Vērojot Ingu, man ienāca prātā – ja kādam no mūsu fotoentuziastu grupas tiešām izdosies ielauzīties fotogrāfijā gana tālu, tā būs tieši viņa. 

Inga ir gatava dalīties savā stāstā – kā guva spēkus dzīvei ar īpašo bērnu, kā nepazaudēja pati sevi un kā spēja dzīvot tālāk, kad viss bija jāsāk no sākuma.

Vēlāk kļuvām par draudzenēm sociālajos tīklos, un man bija iespēja pārliecināties, ka viņas bildētās fotogrāfijas tiešām kļūst arvien skaistākas. Tajās šad un tad varēja redzēt arī Ingas meitu Aneti – smagi slimu, guļošu meiteni, kuras dzīve pilnībā atkarīga no apkārtējo rūpēm. Taču smaguma šajās fotogrāfijās nebija, tieši otrādi – mamma un tētis uz rokām nes padsmitgadīgo meitu, viņas dzimšanas dienas ballīte ar kuplu viesu pulku, kura centrā mammai klēpī kā tronī guļ Anete. Tik daudz mīlestības un rūpju un nekādu žēlabu par grūto dzīvi! 

Tolaik aizdomājos – kā to visu var iespēt? Jo Inga arī strādāja algotu darbu, brauca komandējumos, tikās ar draudzenēm, piedalījās darba grupās, kur īpašo bērnu vecāki izstrādāja priekšlikumus šo ģimeņu dzīves apstākļu uzlabošanai, lai vecāki atkal varētu iekļauties darba tirgū un nebūtu lūdzēju lomā. 

Kad tika publiskoti fotogrāfes Aritas Strodes-Kļaviņas fotoizstādes Neērtie bērni darbi, tieši Anetes stāsts Nr. 12 sociālajos tīklos piesaistīja visvairāk uzmanības – brūklenājos guļošās meitenītes fotogrāfijas ar patīk atzīmēja tūkstošiem cilvēku, citkārt nīgrie komentētāji klusēja. Jo šādu ģimeņu spēks raisa apbrīnu. 

Un tad – pērnā gada nogalē – pienāca diena, kad Anetes vairs nebija. «Vienmēr zinājām, ka šāda diena pienāks, taču vienalga nebijām tam gatavi,» teic Inga. Sāpes bija lielas. Drīz pēc Anetes bērēm Ingas vīrs Aivars izlēma aiziet no ģimenes un šķirt laulību. Inga palika viena…
Tagad, vairākus mēnešus pēc visiem šiem notikumiem, Inga ir gatava dalīties savā stāstā – kā guva spēkus dzīvei ar īpašo bērnu, kā nepazaudēja pati sevi un kā spēja dzīvot tālāk, kad viss bija jāsāk no sākuma.